Kopš 2006. gada Latvija ir iesaistījusies Eiropas Komisijas (EK) finansētā programmā vistrūcīgākajām personām. Šiem cilvēkiem ar labdarības iestāžu starpniecību ir iespēja saņemt bezmaksas pārtiku. Diemžēl šo gadu laikā no EK piešķirtajiem līdzekļiem izmantota vien neliela daļa.
Programma
trūcīgajiem
Programmas mērķis ir palīdzēt trūkumā nonākušiem cilvēkiem un ģimenēm, dodot iespēju reizi mēnesī saņemt bezmaksas pārtiku. Projektu finansē EK — gan pārtikas sagādi, gan fasēšanu, gan transportu līdz iesaistītajām labdarības organizācijām. Valsts no sava budžeta uzņēmusies segt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas jāmaksā gadījumā, ja pārtikas piegādes konkursā uzvar kāda cita Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.
Sākotnēji trūcīgajiem dalīja maizi. Šobrīd par lietderīgāku ir atzīts “pārtikas grozs” jeb pārtikas paka, kurā ietilpst 0,45 kg ātri vārāmo auzupārslu, 0,5 kg četrgraudu pārslu, 0,4 kg pankūku miltu, 0,5 kg griķu pārslu un 0,4 kg vājpiena pulvera. Lai palīdzību saņemtu, cilvēkam jāreģistrējas savas pašvaldības sociālajā dienestā un ar tur iegūto izziņu jādodas uz kādu no labdarības organizācijām, kurām uzticēta pārtikas paku izdalīšana.
Pagājušajā gadā šo darbu veica septiņas labdarības organizācijas, no kurām aktīvākās bija Latvijas Sarkanais Krusts, daudzbērnu ģimeņu apvienība “Dzīpariņš”, sabiedriskā organizācija “Zigate” un Viļānu labdarības biedrība “Mazumiņš”.
Palīdzība kavējas
Diemžēl pārtikas paku izdale dažādu birokrātisku aizķeršanos dēļ pagājušajā gadā sākās vien vasaras nogalē, turklāt dažos reģionos tās nav sasniegušas trūkumcietējus vispār. Iemesli ir dažādi — dažu novadu organizāciju neiesaistīšanās, atbilstošu telpu trūkums, nespēja pārklāt visus reģionus u. c.
Līdzīgi sācies arī šis gads. Lai arī gada otrais mēnesis jau galā, pārtikas pakas līdz labdarības organizācijām un tādējādi arī līdz palīdzību gaidošajiem vēl nav nonākušas. Šogad gan ir cerība, ka līdz vasarai nebūs jāgaida. Pārtikas izdali varētu sākt martā.
Pozitīvas pārmaiņas šogad — pārtikas izdalē iesaistījušās jau 17 labdarības organizāciju visā Latvijā, tādējādi vismaz teorētiski pārklājot visus novadus. Līdzās lielajām organizācijām ar filiālēm daudzviet valstī ir arī tādas, kas programmā iesaistās pirmo reizi ar nodomu palīdzēt tieši sava pagasta cilvēkiem.
Šokējoša situācija
Lai nu kā, skaidrs ir viens — bezmaksas pārtikas paku visiem trūkumcietējiem nepietiks arī šogad.
Latvijai šīs programmas īstenošanai pērn piešķīra teju 5,5 miljonus eiro (aptuveni 3,5 miljonus latu), no kuriem tika izmantota nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (aptuveni 703 tūkstoši latu).
Jautāts, vai šogad Latvijai pārtikas programmai piešķirtie 5,12 miljonu eiro (aptuveni 3,6 miljoni latu) tiks izmantoti pilnībā, Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis Gints Melkins norāda: “Tādu garantiju neviens nevar dot. Gan Zemkopības ministrija, gan Lauku atbalsta dienests pieliks visas pūles, lai par iespējami zemāko cenu izsniegtu maksimāli daudz pārtikas paku trūcīgām personām.”
Lai dalībvalstīm piešķirtu programmas līdzekļus, EK izmanto tādu kategoriju kā iedzīvotāji nabadzības riska grupā. Tas ir relatīvs mērs, ko nosaka atsevišķi katrai dalībvalstij un kas attiecas uz personām, kuru ienākumi ir mazāki par 60% no vidējiem ienākumiem konkrētajā valstī. Pēc šiem aprēķiniem Latvijas situācija šķiet šokējoša — nabadzības riska grupā ietilpst 26% iedzīvotāju, tas ir, vairāk nekā 585 tūkstoši cilvēku.
Atšķirības aprēķinos
Latvijā trūcīgā statuss tiek piešķirts cilvēkiem, kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos vienam ģimenes loceklim ir mazāki par pusi no minimālās algas, tātad mazāki par 45 latiem. Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka 2010. gadā trūcīgo skaits var sasniegt 200 tūkstošu.
Savukārt Zemkopības ministrija, kuras pārziņā ir pārtikas programmas darbības nodrošināšana Latvijā, izmantojusi Labklājības ministrijas, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta apkopoto pašvaldību informāciju par personu, kurām ir spēkā trūcīgās personas statuss, skaitu pilsētās un novados. Pēc šiem datiem prognozēts, ka 2010. gadā tādu varētu būt aptuveni 77 tūkstoši, un tik daudziem arī tiks nodrošinātas bezmaksas pārtikas pakas.
Tomēr, ja ir zināms, ka reģistrētais un reālais trūkumā dzīvojošo cilvēku skaits tik krasi atšķiras, steidzami ir jāvērtē iespēja šo situāciju mainīt. Vai nu tā būtu šobrīd neesošas vienotas trūkumcietēju uzskaites sistēmas izveide, mudināšana trūkumā dzīvojošos reģistrēties oficiāli, aktīvāka trūkumā dzīvojošo informēšana par viņu tiesībām un iespējām, vai, labākajā gadījumā, viss nosauktais vienlaikus.
EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis teic — pozitīvi ir vērtējams fakts, ka pārtikas izdales sistēma Latvijā ir izveidota, taču ir problēmas, kas vēl jārisina:
“Piemēram, šīgada janvārī un februārī palīdzību nesaņēma neviens. Kāpēc nevarēja dalīt iepriekšējā gada pakas, ja izdale 2009. gadā sākās ar novēlošanos?”.
EK pārstāvniecība Latvijā uzskata, ka šīs un citas ar programmu saistītās problēmas būtu risināmas, “pie apaļā galda” satiekoties visām iesaistītajām pusēm.
