Politisko partiju solījumi rakstveidā ir ietverti to programmās. Diemžēl vēlētāji tās lielākoties neizlasa, jo uzskata par tukšām frāzēm, kurām nav saskatāms reāls piepildījums. Tomēr tieši programmās paustā izpildi mēs varam pieprasīt no deputātiem pēc viņu ievēlēšanas. Tāpēc, lai pilsoņiem palīdzētu izvēlēties, par ko balsot, “Staburags” lūdza 25 sabiedrības ekspertus, cilvēkus no tautas, izlasīt partiju programmas un mēģināt vērtēt tās. Vērtējumam izvēlējāmies, mūsuprāt, piecas svarīgākās dzīves jomas: izglītību, medicīnu un sociālo aizsardzību, kultūru, lauksaimniecību, pašvaldību un reģionālo attīstību. Šodien sākam ar izglītību.
Ko politiķi priekšvēlēšanu programmās sola paveikt izglītībā
Egons Grietiņš,
pensionēts izglītības darbinieks
Ar pirmo numuru 10. Saeimas vēlēšanās startēs partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Viņi sola paaugstināt skolotāju algas un piesaistīt skolām jaunus speciālistus. Jauno speciālistu piesaiste skolām ir problemātiska, padomju laikā pēc augstskolas beigšanas trīs gadus obligāti bija jānostrādā savā specialitātē, tad jauno speciālistu pietika. Galvenā problēma ir zemais atalgojums.
Atbalstu vairāku partiju izvirzīto mērķi atjaunot obligāto vidējo izglītību. Latvijā nav daudz dabas bagātību, ko mēs varētu eksportēt. Ir maz mūsu zinātnieku un inženieru izstrādātu ražojumu, ko mēs varam sūtīt citur. Lai mēs to panāktu, ir vajadzīgi izglītoti cilvēki. Būtu jāpalielina budžeta vietu skaits augstskolās. “Vienotība” runā par bezmaksas izglītību prioritārajās jomās, bet valstī jau nav noteikts, kuras ir prioritārās nozares. Nav valsts attīstības programmas.
Atbalstu arodizglītības veicināšanu, ko sola partiju apvienība “Ražots Latvijā”. Tomēr man ir nepieņemama pašreizējā valsts nostāja — arodskolas vēlas nodot pašvaldību pārziņā. Tāpat atbalstu partijas ieceri atjaunot Policijas akadēmiju. Manuprāt, lielu kļūdu pieļāva, to likvidējot.
Pēdējā partija sola aizstāvēt izglītības budžetu, tas ir nevis jāaizstāv, bet jāpalielina.
Esmu kategoriski pret Kristīgi demokrātiskās savienības programmā izvirzīto, “ka privātajām izglītības iestādēm nepieciešami tādi paši finanšu noteikumi kā valsts izglītības iestādēm”. Šādai prasībai nav loģikas. Izglītībai simtprocentīgi jābūt valsts rokās.
Visplašāk izglītības sadaļa izvērsta Zaļo un Zemnieku savienības programmā. Vairākas no viņu iecerēm ir atbalstāmas. Dažas partijas uzsver patriotisko audzināšanu. Manuprāt, šim jautājumam jāpievērš īpaša uzmanība. Tas ir jādara, ja nepieciešams, pat mainot Izglītības likumu. Pašlaik mēs audzinām kosmopolītus, līdz ar to apdraudot Latvijas drošību. Mums ir nepieciešams ar patriotisma idejām piesātināts mācību materiāls visos priekšmetos, kuros tas ir iespējams, kā tas bija Ulmaņlaikos. Kā patstāvīgu priekšmetu visās Latvijas skolās ieviest priekšmetu “Latvijas vēsture”. Par to jau ilgu laiku ierēdņi “lauž šķēpus”.
Līga,
divu bērnu māte no Daudzeses
Pirmkārt, gandrīz visi politiķi sola paaugstināt skolotāju algas. Manuprāt, skolotāju algas nav nemaz tik zemas. Iespējams, pilsētās ir grūtāk, bet laukos skolotāji ir pietiekami situēti.
Arī bezmaksas izglītība, ko sola daudzas partijas, Latvijā jau ir. Mans jaunākais bērns mācās Daudzeses pamatskolā, un te visus mācību materiālus nodrošina. Arī Ogres tehnikumā, kur šogad mācīties sāka vecākais bērns, mācību materiāli nebija jāpērk.
“Visu Latvijai!”— “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK norāda, ka neslēgs lauku skolas, nodrošinot arī datorizētu tālmācības iespēju. Ņemot vērā, ka laukos pārsvarā ir pamatskolas, nez vai pirmklasnieki būs tie, kas varēs mācīties ar datora starpniecību.
Protams, programmās ir arī dažas labas idejas, tomēr par to īstenošanu varēsim spriest tikai pēc vēlēšanām.
Partiju priekšvēlēšanu solījumiem neticu. Un ne jau programmas rāda, ko politiķi darīs. Lielākā daļa vēlētāju spriež ne jau pēc vārdiem, bet darbiem, ko katrs deputāta kandidāts darījis līdz šim, kādus darbus vai nedarbus veicis, vai pildījis solījumus, vai kaut ko Latvijas labā jau līdz šim darījis.
Dainis Gžibovskis,
Vecbebru profesionālās vidusskolas 4. kursa audzēknis
Partijas priekšvēlēšanu programmās par izglītību un jaunatnes lietām runā diezgan maz un “sausās” frāzēs. Daudzi solījumi ir labi, piemēram, paaugstināt skolotāju algas. Uzlabot mācību apstākļus un skolas vidi, rūpēties par jaunatnes lietām un interesēm.
Daudzas partijas norāda, ka skolā jāiemāca divas svešvalodas, bet tas jau notiek.
Būtu labi, ja jauniešiem nebūtu jāmaksā par studijām, īpaši tādās nozarēs kā medicīna un izglītība. Šo speciālistu, manuprāt, Latvijā pietrūkst. “Vienotība” norāda, ka panāks bezmaksas augstāko izglītību prioritārajās nozarēs, bet, kuras tās ir, nenorāda. Būtu jāpalielina arī audzēkņu stipendijas. Mums valsts stipendija, ja sekmīgi mācies, ir 10 latu mēnesī, pārējo maksā Eiropas Savienība. Neviena partija programmās neko nav norādījusi par skolēnu stipendijām. Tādas, ja skolēns ir sekmīgs, būtu jāmaksā visās skolās. Ne visi jaunieši var atļauties studēt augstskolās. Latvijā daudz ir tādu, kuriem vienīgā iespēja apgūt arodu ir mācīties arodskolās. Arī mūsu skolā ir tādi jaunieši, kuriem vecāki nedēļā iedod trīs latus.
Piekrītu partiju apvienībai “Par labu Latviju”, ka jānodrošina tāda augstākā izglītība, kas spētu konkurēt starptautiskā līmenī. Daudz dzirdēts, ka Latvijas Universitāte sniedz nepietiekamas zināšanas un studiju maksa ir nesamērīgi augsta.
Smaidu izraisa partijas “Daugava — Latvijai” solījums aizliegt vardarbības, pornogrāfijas un homoseksuālisma propagandu. Tad viņiem būtu jāaizliedz lielākā daļa multiplikācijas filmu, kuras bērniem rāda televīzijā, un jālikvidē internets.
Piekrītu tām partijām, kuras sola pastiprināti vai atsevišķi mācīt Latvijas vēsturi. Jauniešiem ir maz zināšanu par valsts tradīcijām, svētkiem un attīstību.
Programmas kopumā sniedz ļoti minimālu informāciju, ko politiķi, ja iekļūs Saeimā, mainīs un darīs. Mani programmas neuzrunāja.
Gunita Bajāre,
Bebru vispārizglītojošās internātpamatskolas skolotāja
Gan pirms Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanām politiķi bārsta solījumus, ko viņi paveiks, ja tiks ievēlēti. Arī šogad šādi skaisti solījumi neizpaliek.
Izlasot partiju priekšvēlēšanu programmas, jāsecina, ka vārdos šie solījumi izklausās skaisti. Liela daļa partiju sola skolotājiem palielināt algas, bet mēs zinām, ka šī nav pirmā reize. Arī pirms visām iepriekšējām vēlēšanām deputātu kandidāti solīja to pašu. Latvijā skolotājiem ir viens no zemākajiem atalgojumiem Eiropā. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, nez vai šādu solījumu tuvākajā laikā izdosies izpildīt.
Vairākas partijas sola ieviest obligātu vidējo izglītību. Izklausās skaisti, un Eiropas Savienībā uz to virzās. Bet vai tas pašlaik ir iespējams Latvijā? Daudzās ģimenēs bērnus nevar palaist 1. klasē, jo nav naudas. Par kādu obligātu vidējo izglītību mēs varam runāt, ja bērns nevar iegūt pamatizglītību? Vispirms jādomā par to, lai skolēni pilnvērtīgi apgūst pamatizglītību un tikai pēc tam pārējo.
Nacionālās partijas par svarīgu uzdevumu izvirza patriotisko audzināšanu, bet vai politiķi ar saviem darbiem rāda bērniem piemēru? Nez vai. Pērn mūsu skolas bērni izteica vēlēšanos darboties jaunsardzē, bet tas nebija iespējams, jo jaunsardzei krasi samazināts finansējums. Par kādu patriotisko audzināšanu mēs varam runāt?
Partijas sola uzlabot augstākās izglītības kvalitāti. Domāju, ka mums tā nav slikta. Mūsu studenti spēj iestāties elitārās pasaules augstskolās, piedalās daudzos Eiropas un pasaules projektos.
Politisko partiju apvienība “Ražots Latvijā” sola atjaunot Policijas akadēmiju. Mūsu valstī juridisko izglītību var iegūt vairākās augstskolās. Vai valsts nauda jāizlieto šim mērķim? To var ieguldīt citās mācību iestādēs, kuras valstij vairāk nepieciešamas.
“Saskaņas centrs” savā programmā izglītību piemin tikai vienā teikumā: “Mēs nodrošināsim prioritāru atbalstu Latvijas medicīnai, izglītībai un zinātnei.” Savukārt visvairāk par izglītību sola rūpēties Zaļo un Zemnieku savienība, solot izglītībai piesaistīt gan Eiropas Savienības līdzekļus, gan būtiski palielināt sporta un mūzikas lomu mācību procesā.
Valērija Romaņuka,
Aizkraukles novada ģimnāzijas 12. klases skolniece
Dzirdot partiju un politiķu solījumus pirms vēlēšanām, šķiet, ka viņi dzīvo tālu no reālitātes. Ja viss, kas solīts, piepildītos, mēs jau sen dzīvotu leiputrijā.
Gandrīz visas partijas sola paaugstināt skolotāju algas. Nesen viena no skolotājām atklāja, ka viņa strādājot pusslodzi un mēnesī saņem nepilnu simtu latu. Tad līdz kādam līmenim būtu jāpalielina skolotāju atalgojums, lai skolām varētu piesaistīt jaunus speciālistus, kā to sola, piemēram, “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”? Par tādu algu, kādu pašlaik saņem skolotāji, jaunie speciālisti uz skolu strādāt nenāks. Pati domāju studēt saistībā ar sociālo darbu, bet to, ka pēc studijām varētu strādāt skolā, nepieļauju. Tas ir ne tikai mazā atalgojuma dēļ, bet arī bērnu visatļautības dēļ. Skolotājus bērni neciena, īpaši pamatskolēni.
Daudzās priekšvēlēšanu programmās runāts par obligātu vidējo izglītību. Manuprāt, jaunietis jau pēc pamatskolas beigšanas zina, ko viņš vēlas darīt. Ja viņš ir nolēmis strādāt, nevajadzētu viņam šādu iespēju liegt.
“Vienotība” norāda, ka panāks valsts finansētu augstāko izglītību prioritāro nozaru vajadzībām. Ja šādu solījumu izdotos realizēt, tas būtu apsveicami. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā, nez vai tas ir iespējams.
Interesantu mērķi izvirzījusi partija “Daugava — Latvijai”. Tā apņemas “aizliegt varmācības, pornogrāfijas un homoseksuālisma propagandu”. Ņemot vērā mūsdienu informācijas tehnoloģiju iespējas, šāds apgalvojums ir ne tikai neiespējams, bet pat nedaudz smieklīgs.
Tikai viena partija sola piesaistīt skolām Eiropas naudu. Mūsu skolu šajā vasarā par Eiropas naudu izremontēja, mums ir jauni mācību līdzekļi. Tagad mācīties ir kļuvis daudz vieglāk un interesantāk. Ja politiķi pacenstos, domāju, šādu finansējumu varētu saņemt visas Latvijas skolas, tad arī skolēnu sekmes uzlabotos.
Kopumā politiķu solījumi, manuprāt, ir ļoti vispārināti un dogmatiski.
