Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz Saeimas vēlēšanās kandidēs politiķi, kuri vienreiz vai vairākkārt mainījuši savu politisko piederību kādai partijai vai partiju apvienībai. Politologs Andris Runcis šādu “staigāšanu” pa partijām neuzskata par bīstamu, jo “dreifē” ne vien politiķi, bet arī vēlētāji. Taču politologs norāda, ka, strikti raugoties, tā tomēr ir vēlētāju pievilšana — pēc Saeimas vēlēšanām nomainīt politisko piederību.
Lai gan partijas Latvijā sevi dēvē dažādi — kristīgās, liberālās, sociāldemokrātiskās, demokrātiskās —, ideoloģiskās atšķirības to starpā nav tik būtiskas — skaidro A. Runcis. Vairāk atšķiras galēji labējie un kreisie, visbiežāk viedokļi nesakrīt tikai dažos jautājumos — nacionālā identitāte, valoda, pilsonība, taču ekonomiskas dabas jautājumos nostājas nav kardināli atšķirīgas. Sabiedrības un politiķu viedoklis par politiskās piederības maiņu atšķiras. Dažādas ir arī situācijas un motivācija, kādēļ politiķi partijas mainījuši.
Aiziet pēc ievēlēšanas Saeimā
Politisko piederību neilgi pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām mainīja Nikolajs Kabanovs, kurš 2006. gadā parlamentā tika ievēlēts no partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), taču pusotru gadu vēlāk viņš iestājās apvienības “Saskaņas centrs” partijā “Jaunais centrs”. Kabanovs skaidroja, ka toreizējā situācijā vairs nevarēja koncentrēties tikai uz etniskajiem jautājumiem, kā to darīja PCTVL. Aizejot viņš uzsvēra, ka “vajag ieņemt kursu uz saskaņu.”
“Pilsoniskās savienības” (PS) biedri Ilma Čepāne, Ina Druviete un Kārlis Šadurskis iepriekšējā Saeimā tika ievēlēti no partijas “Jaunais laiks”(JL), kuru viņi pameta 2008. gada sākumā, bet Saeimā turpināja strādāt kā ārpusfrakciju deputāti. Jāatgādina, ka JL biedri, kļūstot par Saeimas deputātiem, ir devuši solījumu, izstājoties no partijas, nolikt mandātu, taču aizgājušie to nedarīja. Turklāt K. Šadurskis un
I. Druviete 8. Saeimas laikā asi vērsās pret tādā pašā situācijā esošā Andreja Radzeviča rīcību, kurš pameta JL, bet Saeimas mandātu nenolika. Pametot JL, K. Šadurskis paziņoja, ka savulaik baznīcā dotais solījums — izstājoties no partijas, nolikt deputāta mandātu — vairs nav spēkā, jo tas ticis dots attiecībā uz iepriekšējā sasaukuma Saeimu.
Šobrīd viņš atkal atgriezies pie “Jaunā laika” idejām, ar kuru PS apvienojusies “Vienotībā”. Jāatgādina, ka 2008. gada sākumā no JL kopumā aizgāja vairāk nekā 20 biedru. Politologs A. Runcis norāda, ka šķelšanās pamatā toreiz bija partijā esošie ambiciozie politiķi, kuri vienā partijā sadzīvot nevarēja.
Ilma Čepāne portālam kandidatiuzdelnas.lv skaidro, ka aiziešanai no partijas bija dziļāks iemesls nekā iekšējās ķildas. Tās pamatā bija lēmumu pieņemšanas sistēma partijā. I. Čepāne šobrīd ir vienā apvienībā ar “Jauno laiku” un ir apmierināta, jo lēmumi šobrīd tiekot pieņemti “Vienotības” valdē. “Pēc mūsu aiziešanas “Jaunais laiks” izvērtēja situāciju un mēģināja tikt vaļā no saviem pelēkajiem kardināliem, kuri aizkulisēs uzspieda lēmumus,” skaidro I. Čepāne. Jautāta, kāpēc izlēma par labu PS apvienībai ar JL, viņa atteic, ka šodien mazajām partijām nav nekādu izredžu, bet šobrīd visu partiju deleģētie pārstāvji sanāk kopā un panāk kompromisu.
Štokenbergu un Ābiķi no partijas izslēdz
Šobrīd “Vienotības” sarakstā esošie kandidāti Artis Pabriks, Aigars Štokenbergs, Dzintars Ābiķis vēl 2007. gadā bija Tautas partijas (TP) biedri un Saeimas frakcijas deputāti. 2007. gada oktobrī no TP par partijas šķelšanu izslēdza toreizējo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu. Tajā pašā brīdī no partijas aizgāja arī Artis Pabriks, kurš savu rīcību skaidroja ar partijas un sava viedokļa nesakritību. Divus gadus vēlāk — 2009. gada septembrī — par balsojumu pretēji partijas nostājai nodokļu jautājumā no TP izslēdza D. Ābiķi. Šobrīd visi trīs politiķi ir partijas “Sabiedrība citai politikai” biedri.
Pabijuši vismaz trijās partijās
Politisko piederību vairakkārt mainījis Ainārs Šlesers, kurš šobrīd ir Latvijas Pirmās par-tijas/“Latvijas ceļa” priekšsēdētājs un 10. Saeimas vēlēšanās kandidē apvienības “Par labu Latviju” sarakstā. 1997.gadā A. Šlesers nodibināja “Jauno partiju”, par kuras priekšsēdētāju tika ievēlēts Raimonds Pauls, tādā veidā padarot šo partiju pazīstamu vēlētājiem. 7. Saeimā A. Šlesers tika ievēlēts no “Jaunās partijas”. Pēc trim gadiem viņš no šīs partijas tika izslēgts savstarpējo nesaskaņu dēļ. 2001. gadā A. Šlesers dibināja “Jauno Kristīgo partiju” ar mācītāju Gunti Dišleru tās vadībā. Taču jau 2002. gadā 8. Saeimā A. Šlesers tika ievēlēts no jaundibinātas partijas “Latvijas Pirmā partija” (LPP). 9. Saeimas vēlēšanās LPP vienojās par sadarbību ar popularitāti zaudējušo partiju “Latvijas ceļš”(LC), un 2007. gadā tā pārtapa par vienotu partiju.
Arī “Pilsoniskās savienības” priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis politisko piederību mainījis vairākkārt. 1993. gadā bijis viens no partijas “Latvijas ceļš” dibinātājiem, no tās ievēlēts 5. Saeimā un vēlāk iekļuvis arī 6. Saeimā. 1998. gadā Ģ. V. Kristov-skis izstājās no LC un kļuva par TB/LNNK biedru, pārstāvot to 7. un 8. Saeimā. Ilgstošu nesaskaņu dēļ Ģ. V. Kristovskis TB/LNNK 2008. gadā pameta un kopā ar Sandru Kalnieti, kura izstājās no “Jaunā laika”, izveidoja “Pilsonisko savienību”. Ģ. V. Kristovskis portālam kandidatiuzdelnas.lv vairākkārtēju partiju maiņu skaidro kā dabisku procesu, kas saistīts ar Latvijas demokrātiskajām un partiju iekšējām norisēm.
Imants Kalniņš
izjauc frakcijas
darbu
Šīgada jūlijā no TB/LNNK izstājās arī komponists un Saeimas deputāts Imants Kalniņš, kurš šobrīd kandidē no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS). Kā aiziešanas iemeslu viņš nosauca to, ka politiskais spēks nav spējis realizēt izvirzītos mērķus un principus. I. Kalniņa izstāšanās no TB/LNNK pat uz laiku izjauca TB/LNNK Saeimas frakcijas darbību, jo minimālais deputātu skaits frakcijā ir pieci. Šobrīd TB/LNNK ir izveidojusi jaunu frakciju, apvienojoties ar partiju “Visu Latvijai”, jo Saeimā ir tās biedrs Visvaldis Lācis, kurš savulaik tika ievēlēts no ZZS.
Visvaldis Lācis, kurš rudenī kandidēs no partiju apvienības “Visu Latvijai — TB/LNNK”, 2002. gadā piedalījies “Visu Latvijai” dibināšanā, taču par tās biedru nekļuva. 2006. gadā Saeimā viņu ievēlēja no ZZS saraksta. Taču 2007. gada oktobrī no Zaļās partijas izstājās, jo jutis spiedienu jautājumā par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata. Šīgada aprīlī V. Lācis iestājās partijā “Visu Latvijai”, pamatojot to ar vārdiem: “Sirdī esmu bijis kopā ar “Visu Latvijai!”, kopš tā veidojās kā sabiedriska organizācija.”
Baibu Rozentāli nodēvē par sienāzi
Baiba Rozentāle (TP), kura šajās Saeimas vēlēšanās kandidē no apvienības “Par labu Latviju”, 2001. gadā kļuva par Rīgas domes deputāti no LSDSP saraksta. 2005. gadā, kandidējot atkārtoti, viņa palika pirmā aiz svītras LSDSP sarakstā. 2007. gadā LSDSP domniekam Mārim Tralmakam noliekot mandātu, kā nākamais kandidāts rindā par Rīgas domes deputāti B. Rozentāle kļuva jau kā TP pārstāve. Pēc šī gadījuma LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinēvičs kādreizējos partijas biedrus, tajā skaitā B. Rozentāli, aģentūrai LETA nodēvēja par “sienāžiem”, kuri “aizlēkāja” uz domes koalīcijas partiju, tikai divas nedēļas pirms koalīcijai pievienojās visa LSDSP frakcija kopumā. 9. Saeimā B. Rozentāle startēja no TP, bet netika ievēlēta, pērn viņa nepilnus deviņus mēnešus bija iecelta par veselības ministri.
