Valdība atbalstījusi grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, kas gan vēl jāapstiprina Saeimai. Grozījumi paredz, ka no 2011. gada partijas varēs finansēt no valsts budžeta, ja par tām Saeimas vēlēšanās nobalsos vismaz divi procenti vēlētāju. Par katru iegūto vēlētāja balsi politiskās partijas gadā varētu saņemt 50 santīmu no valsts budžeta, un pavisam gadā šim nolūkam vajadzētu ap pusmiljonu latu. Premjers Valdis Dombrovskis uzsver, ka šāds finansēšanas modelis ir lielākajā daļā Eiropas valstu un Latvijā tas mazinās oligarhu ietekmi.
Domāju, ka ideja ir laba, jo citādi vēlēšanās uzvar tie, kam vairāk naudas reklāmai televīzijā, radio, galvaspilsētas ielās, to savukārt dod oligarhi, ekonomiskie grupējumi, kuri pēc tam arī vada valsti, diktējot savus noteikumus. Ir amorāli, ja valsts kļūst par dažu cilvēku vai grupējumu naudas pelnīšanas “kantori”. Žurnāliste Elita Veidemane reiz trāpīgi sacīja, ka valsti vada mafija, nevis savas jomas profesionāļi.
Tomēr vēl absurdāk būtu krīzes laikā partijas finansēt no valsts budžeta un atļaut tām turpināt pieņemt ziedojumus. Viena privātpersona partijai var ziedot līdz 10 tūkstošiem latu gadā, taču par privātpersonu ziedojumu aizliegšanu vai samazināšanu valdība nerunā, jo ministri taču ir konkrētu partiju ielikteņi.
Par partiju finansēšanu no valsts budžeta ir diskutēts arī pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, tomēr toreiz vēl nebija krīzes. Tagad, kad pēc Starptautiskā valūtas fonda prasības valsts budžeta izdevumi jau tā samazināti par simtiem miljonu latu, tēriņu palielināšana partijām nudien šķiet amorāla. Nav piemērots laiks!
Ja jau jāmazina oligarhu ietekme un partijas “jāieliek vienādos rāmjos”, to var izdarīt arī citādi — vispār aizliedzot ziedojumus un partiju apmaksātu reklāmu ielās, televīzijā un radio. Lai partijas iztiek ar biedru naudu un visas vienlīdzīgi reklamējas tikai valsts apmaksātajos raidlaikos gan televīzijā, gan radio. Lai tiekas ar vēlētājiem un runā par lietu, nevis viņus “uzpērk” ar dārgiem koncertšoviem. Vēlēšanu iecirkņos būtu partiju programmas un saraksti, un vēlētāji savu izvēli izdarītu bez grandiozas smadzeņu skalošanas. Tomēr partiju ziedotājiem arī klājas grūti, un valsts nauda itin labi noderētu. Īpaši tām partijām, kurām ir zemi reitingi un pamatotas bažas par piecu procentu barjeras pārvarēšanu.
Ja Saeima grozījumus pieņems pašreizējā redakcijā, tad partiju vienlīdzības nebūs. Joprojām ieguvējas būs tās, kam bagātāki ziedotāji.
