Pasaulē katram divdesmitajam darbiniekam ir hroniskā noguruma sindroms.
Pasaulē katram divdesmitajam darbiniekam ir hroniskā noguruma sindroms. Šo slimību pirmo reizi konstatēja 1984. gadā, kad ASV Nevadas štatā, par nespēku sūdzējās apmēram 200 cilvēku. Turklāt visi bija no dažādām vietām sabraukuši atpūtnieki.
Noteikt diagnozi neizdevās, sērgu nosauca par Epšteina—Barra slimību jeb hroniskā noguruma sindromu. Sirdzējiem nebija nekādas infekcijas vai citu analīzēs redzamu kaišu.
Daži ārsti vainoja veģetatīvo nervu sistēmu, tomēr, pētot šos cilvēkus, secināts, ka visi ir izteikti karjeristi un darbaholiķi, kuri gadiem ilgi nav bijuši atvaļinājumā, strādā vairāk kā 10 stundu dienā, cilvēki ir vecumā no 25 līdz 45 gadiem, pamatā strādā vadošos amatos.
Šī slimība izplatās aizvien vairāk, un mediķi lēš, ka drīzumā būs pavisam normāli, ja darbinieku slimības lapās būs ieraksts — hroniskā noguruma sindroms. Ziemeļamerikā, pēc oficiāliem datiem, ik dienas reģistrē vairāk kā simts saslimšanas gadījumu ar šo noslēpumaino slimību.
Pētījumi, ko izdarījuši kādas Francijas universitātes speciālisti, pat liek domāt, ka sindroma cēlonis ir inficēšanās ar specifisku enterovīrusu, kas bojā muskuļu audus. Vīruss varot pāriet no viena cilvēka otram, uzskata pētījuma vadītājs doktors Bruno Pozeto.
Joki mazi
Šis nogurums nav nevainīgs. Pasaulē pat bijuši nāves gadījumi. Tā kādas lielas kompānijas direktors, kurš nekad neslimoja, atnācis uz mājām, sacīja, ka jūtas ļoti noguris. Apgūlās atpūsties un vairs nepamodās. Ir arī citi gadījumi, kad slimība cilvēku padara par invalīdu, jo viņš ir tik noguris, ka nespēj pastrādāt pat stundu. Zāles pret šo sindromu nav atrastas. Pēdējie pētījumi, kas veikti Londonā, liecina, ka slimība var rasties galvas smadzeņu ķīmiskā līdzsvara zuduma rezultātā.
Ārsti novērojuši, ka slimība “līp” strādīgiem, ar paaugstinātu atbildības izjūtu, smalku emocionālu struktūru un ambīcijām apveltītiem cilvēkiem. Sirdzējiem pasliktinās atmiņa, viņi ir viegli sakaitināmi, viņiem raksturīga bezmērķīga filozofēšana — kāpēc dzīvoju utt. Nogurums nepāriet arī pēc ilgstošas atpūtas, bet kļūst vēl lielāks. Daudzi gadiem ilgi mokās ar šo slimību, uztverot to kā slinkumu. Medicīna šobrīd šādus cilvēkus, iesaistot viņus dažādās procedūrās un psiholoģiskos treniņos, izārstē pusgada laikā, taču smagākiem gadījumiem vajadzīgi par vairāki gadi.
Atvaļinājums pagarina dzīvi
Paralēli noguruma sindromam pasaulē aizvien vairāk sāk runāt par atvaļinājuma trūkuma sindromu, kas reizēm izpaužas ne mazāk bīstami — pat insulta vai sirdslēkmes formā. Zinātnieki izpētījuši, ka tiem, kuri sistemātiski neiet atvaļinājumā, dzīves ilgums ir īsāks nekā hroniskiem alkoholiķiem. ASV veikts pētījums, kas liecina, ka ikgadējais atvaļinājums samazina priekšlaicīgas nāves iespēju par 20 procentiem. Zinātnieki iesaka atvaļinājumu neņemt pa daļām, jo cilvēks var atgūt spēkus, pamatīgi atpūšoties ne mazāk kā trīs nedēļas pēc kārtas, turklāt pilnībā nedomājot par darbu.
APOLLO
