Pagājusī nedēļa bija saspringta gan darbā, gan valsts dzīvē. Nupat sākusies tūrisma sezona, un man, uzņēmējam, kas saistīts ar tūrisma industriju, tas ir darbīgākais laika periods. Aizvadītajā nedēļā mūsu viesu mājā notika pirmās kāzas šajā sezonā.
Lauku tūrisma biznesā darbojos jau trīs gadus, un nevar teikt, ka tajā vērojams kāds kritums. Nenoliedzami, “pļaujas laiks” ir no maija līdz oktobrim, kad cilvēki atpūšas. Šajā laikā daudzi pāri ieplānojuši kāzu svinības. Jau tagad visas vasaras sezonas brīvdienas viesu mājā ir aizņemtas. Cilvēki jau laikus gatavojas lieliem pasākumiem. Dažkārt svinēt kāzas pie mums piesakās jau gadu iepriekš. Daudz ir tādu, kuri strādā ārzemēs, bet precas Latvijā.
Aizvadītajā nedēļā risinājās svarīgi notikumi Latvijas politiskajā dzīvē. Ir ievēlēts jauns prezidents. Jāatzīst gan, ka es par šādu vēlēšanu rezultātu esmu pārsteigts. Tas, ka pēc prezidenta Valda Zatlera paziņojuma par Saeimas atlaišanu viņu otrajam termiņam neievēlēs, bija jaušams, tomēr necerēju, ka Andris Bērziņš gūs pietiekamu deputātu atbalstu. Domāju, ka pirmajā kārtā prezidentu neievēlēs un notiks vēlēšanu otrā kārta, kurā šim amatam predendentes varētu būt Valsts kontroliere Inguna Sudraba un eksprezidente Vaira Vīķe — Freiberga. Bet tomēr politiskās aizkulišu spēles šoreiz nospēlēja izšķirošo lomu. To pierāda arī tas, ka pirmajā balsojumā par Bērziņu nobalsoja 50 deputātu, bet jau pēc pāris stundām viņš guva pietiekamu balsu skaitu, lai turpmākos četrus gadus ieņemtu prezidenta amatu.
Domāju, ka Valdi Zatleru vajadzēja ievēlēt otrajam termiņam. Četrus gadus viņš pavadījis šajā darbā, iestrādājies, un bija jāļauj turpināt.
Vismaz pagaidām jaunais prezidents neizraisa īpašas simpātijas. Nepatīk arī tas, ko Bērziņš daudzās intervijās ir teicis pirms prezidenta vēlēšanām. Ziņas par to, ka viņš par Eiropas Savienības un valsts naudu uzcēlis viesu namus, kuros tagad dzīvo viņa ģimenes locekļi un nekas cits nenotiek, nerada par viņu labāko priekšstatu. Nedomāju, ka nesamērīgi lielā pensija — ap pieciem tūkstošiem latu — ir godīgi nopelnīta, bet “mākslīgi” uztaisīta laikā, kad tas bija likumīgi.
Nepatīk arī tas, ka Bērziņš nebija politiski neitrāla persona, bet Zaļo un Zemnieku savienības biedrs un deputāts. Kā redzam, politiskās partijas vada oligarhi, un nav izslēgts, ka Bērziņa virzīšanā augstajam amatam iesaistīts arī Lembergs. Tomēr jāļauj viņam strādāt, un par darbiem varēsim spriest pēc kāda laika, kad viņš būs kaut ko padarījis. Tagad izdarīt secinājumus par Bērziņu kā prezidentu ir pāragri.
To, kādas sekas būs Zatlera lēmumam atlaist Saeimu, rādīs laiks. Ceru, ka ārkārtas vēlēšanās atkal neievēlēsim tos pašus cilvēkus, kas tagad patiesībā vada valsti. Pēdējās nedēļās daudz faktu izskanējis tā saucamajā oligarhu lietā. Tas, ka tikai daži cilvēki — Lembergs, Šķēle un Šlesers — ir dominējošās figūras Latvijas politikā, ir acīmredzams. Domāju, ka viens no viņu mērķiem arī bija iekļūt Saeimā, lai iegūtu deputāta imunitāti un viņus nevar izdot kriminālvajāšanai. To vēlreiz pierādīja deputātu balsojums, liedzot kratīšanu Šlesera mājās.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātes, protams, ir apsveicamas, bet iesaistīto cilvēku ietekme un informētība ir tik liela, ka nedos gaidīto rezultātu. Tas, ka viņi bija informēti par kratīšanām, ir nenoliedzami. Pārsteidz arī KNAB vadītāja rīcība šajā situācijā. Viņš paziņo, ka par sevis vadītās iestādes operācijām neko nav zinājis, un vispār viņš ir atvaļinājumā un neko nezina, ko dara viņa padotie. Tas izskatās diezgan naivi. Ir skaidrs, ka šajā iestādē strādā oligarhiem lojāli cilvēki.
Mīnuss prezidenta paziņojumam — tas ir izskanējis nedaudz par vēlu. Tas mazliet izskatās pēc Zatlera izmisuma soļa un daļējas pašreklāmas. Lēmumu par Saeimas atlaišanu vajadzēja pieņemt jau pirms kāda laika, kad valstī sākās pirmās nopietnās nekārtības. Laiks rādīs, vai Valdis Zatlers darbosies politikā, kā tas izskan masu medijos, un vai viņa vēsturiskais lēmums dos viņam tik lielu popularitāti, kā par to tagad runā.
Bet tas, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē valda neliela ietekmīgu cilvēku grupa, ir skaidrs. Nemitīgie militārie konflikti Tuvajos Austrumos arī ir naftas un ieroču ražotāju provocēts karš. Nedomāju, ka tur kādreiz izdosies ieviest demokrātiju, kāda tā ir Rietumu pasaulē. Viņi nemācēs dzīvot tā, kā dzīvojam mēs, viņiem ir vajadzīgi līderi, kas viņus vada. Konflikti šajās valstīs turpināsies, lai kas tās vadītu. Tāda ir pasaules politika, viss ir savstarpēji saistīts. Pasaules varenajiem ir jāpelna nauda.
Nedēļās nogalē patīkamas emocijas varēja gūt Aizkraukles pilsētas svētkos, kuri šogad bija ļoti apmeklēti, jo vienlaikus ar tiem notika arī Vidzemes deju svētki. Tik daudz viesu Aizkraukle sen nebija uzņēmusi. Man, bijušajam dejotājam, lielu un emocionālu gandarījumu sniedza dejotāju lielkoncerts novada stadionā. Varbūt vienīgais, kas nedaudz traucēja pa īstam to izbaudīt, bija skatītāju vietu trūkums. Cilvēku bija tik daudz, ka daļai nācās stāvēt kājās. Nedaudz žēl, ka tik skaistos svētkos pilsēta nebija sakārtota — daudzās vietās vēl joprojām ir pārraktas ielas un turpina remontdarbus.
Ar ģimeni brīvdienās pabiju Rīgā, kur Brīvdabas muzejā notika kultūras pasākumi. Lai arī darba nedēļa bija gana saspringta, taču brīvdienas bija emocionāli piesātinātas un ar ģimeni izdevās labi atpūsties.
