Iepazīstot lauksaimniecības situāciju Baltijas valstīs, ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriju pārstāvji bijuši pārsteigti par lielajām neapstrādātās zemes platībām Igaunijā un Latvijā.
Iepazīstot lauksaimniecības situāciju Baltijas valstīs, ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriju pārstāvji bijuši pārsteigti par lielajām neapstrādātās zemes platībām Igaunijā un Latvijā — aģentūrai LETA pauda Īrijas Lauksaimniecības ministrijas atbildīgais pārstāvis Eiropas Savienības jautājumos Tonijs Burke.
Burke norādīja, ka viņu un arī citu ES valstu pārstāvjus kā lauksaimniecības speciālistus skumdina lielās atmatā pamestās zemes platības, kur augsne pēc pāris gadiem apstrādāšanai vairs nebūs derīga.
Lai gan ES ir ieinteresēta lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanā Baltijā, tomēr esot cilvēciski saprotama zemnieku smagā situācija, un ES interesē arī dzīves līmeņa uzlabošana laukos.
Pēc Burkes teiktā, Īrijā un citās ES valstīs neapstrādātās zemes problēmu risina, apsējot lielas platības ar lopbarības kultūrām un iekopjot lielas ganības, līdz ar to zemnieki pārdošanai saražo tikpat, cik Baltijas valstīs no daudz mazākām platībām.
“Protams, tas nav ekonomiski izdevīgi, taču šim nolūkam ir lauksaimniecības subsīdijas,” piebilda Burke, norādot, ka viņam un citu dalībvalstu pārstāvjiem vizītes laikā kļuvusi saprotamāka Baltijas valstu vēlme palielināt tiešo maksājumu apmēru lauksaimniecības nozarē.
“Uzskatu, ka sarunās Kopenhāgenā Baltijas valstīm tomēr būs iespējams panākt elastīgu pieeju ražošanas kvotu un tiešo maksājumu jautājumā, jo nevar neņemt vērā vēsturiski izveidojušos bēdīgo situāciju lauksaimniecībā,” pauda Burke.
