Mulderu ģimene no saimniecības “Melissant” apgalvo, ka ar 200 slaucamām govīm un 75 hektāriem apsaimniekojamās zemes Holandē nav vidēja fermeru saimniecība.
Mulderu ģimene no saimniecības “Melissant” apgalvo, ka ar 200 slaucamām govīm un 75 hektāriem apsaimniekojamās zemes Holandē nav vidēja fermeru saimniecība. Gan Holandes, gan arī Latvijas mērogam šī ir liela saimniecība. Lielākajā daļā lopkopības saimniecību ir vidēji 60—70 govju.
Dēls stāsies tēva vietā
Ar visiem darbiem lielajā saimniecībā tiek galā Sjaks, Tonija un viņu trīs bērni, kā arī divi algoti strādnieki. Mulderu vecākais dēls Deniss strādā par autovadītāju, bet vidējais Stefans vēlas kļūt par fermeri tāpat kā viņa vecāki un nākotnē pārņemt saimniecības vadību. Vien pastarīte Irisa vēl domā, ar ko nodarboties. Sjakam un Tonijai pienākumi saimniecībā sadalīti jau no paša sākuma. Sjaks rūpējas par govju ganāmpulku, bet Tonija — par siera siešanu, kas šajā apkaimē ir neraksturīga nodarbošanās.
Saimniecībā gadā iegūst aptuveni 2000 tonnu piena, no tā 1,5 tūkstošus tonnu izmanto siera siešanai, pārējo pārdod piena pārstrādes uzņēmumam. Tā kā pienu gan siera ražošanai, gan pārdošanai iegūst no viena ganāmpulka, piena pārstrādes uzņēmumā veiktās analīzes rāda, no kāda piena top “Melissant” siers. Kaut arī paši saimnieki uz vietas uzmana piena kvalitātes rādītājus, reizi sešās nedēļās pie viņiem ierodas kontroles institūcijas, kas ir līdzīga mūsu Pārtikas un veterinārajam dienestam, pārstāvji, lai pārbaudītu siera ražotni un produkcijas kvalitāti.
Priekšroku dod kredītam
Sjaks atzīst, ka šobrīd sākt saimniekot tādos apjomos nebūtu iespējams, saimniecība izveidota pakāpeniski divdesmit gadu laikā. Taču nākotnē, viņi iecerējuši ganāmpulku palielināt līdz 300 govīm.
Zēlandes salas fermeru darbības principi daudz neatšķiras no saimniekošanas Latvijā. Tikai viņiem visas šīs lietas jau sen nostabilizējušās, bet mums neilgā laikā bija jāpiedzīvo daudz izmaiņu. Mulderi tāpat saņem valsts atbalstu par piena ražošanu un lopbarības audzēšanu, un, ja vēlas paplašināt ganāmpulku un ražot vairāk piena, jāpērk papildu kvotas, kuras Holandē maksā bargu naudu. Sjaks atzīst, ka jau šobrīd saimniecība ir rentabla, jo ģimenes uzturēšanai pilnīgi pietiek, ja gadā saražo 700 tonnu piena, taču Mulderu saimniecības apjoms ir gandrīz trīs reizes lielāks.
Latvijas zemnieki saimniecību attīstīšanai šobrīd daudz izmanto dažādu Eiropas Savienības fondu naudu, bet Holandē fermeri priekšroku dod kredītiem. Eiropas Savienības fondu līdzekļu saņemšanu traucē pārāk lielā birokrātija, bet bankas piedāvā aizdevumus ar ļoti zemiem procentiem — 3—4% gadā. Tā kā saimniekošanas pieredze šajā valstī ir lielāka, fermeri ir arī tālredzīgāki. Holandē fermeri aktīvi izmanto arī apdrošināšanas kompāniju pakalpojumus, apdrošinot dzīvniekus pret ugunsnelaimēm, vētru un citām dabas stihijām. Saimniecībā ir arī ģenerators, kurš ražo elektrību krīzes situācijā, un divas reizes tas arī izmantots.
Izbrīna latviešu prieks
Apskatījuši Mulderu ģimenes māju un izgājuši cauri fermai, dodamies aplūkot siera ražotni. Tajā brīdī tur gan nekas nenotiek, tāpēc varam izpētīt visas iekārtas un arī telpu, kur sieru nogatavina. No brīža, kad sieru sien, līdz brīdim, kad to var vest uz veikalu, paiet pieci mēneši. “Melissantā” gatavo gan parasto, gan ķimeņu sieru. Par to mēs ļoti nopriecājāmies. Latviešiem ķimeņu siers saistīts ar Jāņu svinēšanu, bet Holandē šādus svētkus nesvin, tāpēc Mulderi nesaprot, par ko mēs tik ļoti priecājamies. Arī pēc mūsu komentāriem viņiem situācija nekļūst skaidrāka.
Jautājam holandiešiem, kāds tad īsti ir tas slavenais Holandes siers, kuru Latvijā var nopirkt gandrīz katrā pārtikas veikalā? Mulderu pāris izbrīnā rausta plecus un prāto, ka tam sieram, ko mēs pazīstam Latvijā, diez vai ir kāds sakars ar Holandi, ja nu vienīgi nosaukumā. Atvadoties mums katram uzdāvina siera griežamo lāpstiņu ar saimniecības emblēmu.
