“Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,” stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas apkārtnē rada pamatīgu smirdoņu. “Veibēnu” māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta. Tomēr Kaspars nedomā padoties.
Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai “Veibēnu” un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, “Staburags” devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju “Veibēnos 1” Skrīveros un tās apkārtni.
Smird normas robežās
Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā. Ar mikroautobusu vai apvidus auto izbraukt var, taču ar vieglo mašīnu šādos brīžos doties ceļā ir riskanti. “Staburags” pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams, brīžiem likās, ka iestigsim un tālāk netiksim, taču viss beidzās laimīgi. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. “Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,” norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav
iespējams.
Saistībā ar spēcīgo nepatīkamo smaku “Veibēnu” saimnieks vērsies Madonas reģionālajā vides pārvaldē. Tika veikta smaku koncentrācijas pārbaude un secināts, ka tā nepārsniedz pieļaujamo normu. Šīgada sākumā gan stājušies spēkā grozījumi noteikumos par piesārņojošo darbību izraisīto smaku noteikšanu un izplatīšanos. Saistībā ar to būs jāveic atkārtota smaku koncentrācijas pārbaude, lai noteiktu, vai tā atbilst jaunajām prasībām.
Būvatļauja izsniegta pamatoti
Kaspars apšauba objekta celtniecībai izsniegtās būvatļaujas pamatotību. Viņš stāsta: “Sākumā šo staciju bija plānots būvēt adresē Līču krasts, būvatļauja tika izsniegta SIA “Zaļās zemes enerģija”, taču jau pēc neilga laika būvatļauju par tādas pašas stacijas būvniecību saņēma SIA “Madara energo”, bet jau adresē “Veibēni 1”, kas mani ļoti pārsteidza. Vēl lielāks pārsteigums bija par to, ka vēl mēnesi vēlāk tādas pašas stacijas būvniecībai tajā pašā adresē būvatļauja tika izsniegta jau atkal “Zaļās zemes enerģijai”. Kā var izsniegt būvatļauju viena un tā paša objekta būvniecībai vienā un tajā pašā adresē diviem uzņēmumiem?! Tāpat likums noteic, ka būvatļauju var izsniegt, ja ir zināms būvuzņēmējs, taču, ņemot vērā datus par izsludinātajiem iepirkumiem, izsniedzot pēdējo būvatļauju, tas vēl nebija zināms. Būvatļauja izdota 2011. gada decembra sākumā, kad “Zaļās zemes enerģijas” izsludinātais iepirkums par biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecību “Veibēnos 1” vēl nebija noslēdzies un būvnieks vēl nebija zināms.”
Kaspars ar iesniegumu par būvatļaujas atcelšanu un akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā atcelšanu vērsās Kokneses apvienoto pašvaldību būvvaldē, savukārt Skrīveru novada domei tika nosūtīts iesniegums ar lūgumu pieņemt lēmumu par būves nojaukšanu un iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Skrīveru novada dome iesniegumu noraidīja, Būvvalde izdoto būvatļauju uzskata par tiesisku.
Lūgts skaidrot situāciju, Būvvaldes vadītājs Jans Korols norādīja, ka iestādes atbildē prasītājam jau viss esot uzrakstīts un viņam nav, ko piebilst. Arī tiesa atzinusi, ka Būvvalde rīkojusies likumīgi, un tiesas lēmums nav pārsūdzams.
No Būvvaldes rakstītā izriet, ka 2011. gada aprīlī SIA “Zaļās zemes enerģija” saņēma būvatļauju stacijas būvniecībai “Līču krastos”, taču būvniecība netika sākta. Šī paša gada decembrī būvatļauja tika izsniegta SIA “Madara energo” stacijas būvniecībai “Veibēnos 1”. Kā būvuzņēmējs tika uzrādīts iepirkumā izvēlētais ārvalstu komersants “Biogaz Nord Anlagenbau”. Taču jau pēc pāris nedēļām tehniskajā projektā mainījās pasūtītājs uz SIA “Zaļās zemes enerģija” un būvatļauju pārreģistrēja. Jans Korols skaidro, ka netika izsniegtas divas būvatļaujas, bet gan saistībā ar pasūtītāja maiņu būvatļauja tika pārreģistrēta. Viņš noraida arī pārmetumus par būvatļaujas izsniegšanu, pirms noslēdzies iepirkums. Jo, kā apgalvo Būvvaldes vadītājs, viņu pienākums nav kontrolēt, vai ir noslēdzies iepirkums un vai ir noslēgts līgums ar izvēlēto būvuzņēmēju. Ja būvatļaujas pieprasītājs uzrāda būvuzņēmēju, Būvvaldē tikai pārbauda, vai tas ir reģistrēts Būvkomersantu reģistrā. Ar to pilnīgi pietiekot.
Ko nozīmē “būtiski”?
Kaspars Šteinbergs norāda uz to, ka biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecības iecerei netika rīkota publiskā apspriešana, lai gan objekta darbība ir saistīta ar vides piesārņojumu, par ko liecina tam izsniegtā atļauja B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.
Gadījumus, kad nepieciešama publiskā apspriešana, nosaka būvvalde un pašvaldība, taču šajā gadījumā acīmredzot abas institūcijas uzskatījušas, ka tā nav nepieciešama. Jautāts, kāpēc tā, Jans Korols skaidro, ka publiskā apspriešana jārīko tad, ja plānotais objekts būtiski ietekmē vidi, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību, uzsverot vārdu “būtiski”. Viņš atzīst, būvvaldē uzskatīts — šis objekts būtiski neietekmē ne vidi, ne sadzīves apstākļus, ne nekustamā īpašuma vērtību. Jāatzīst gan, ka tas ir amatpersonu subjektīvs vērtējums, jo, kā izrādās, nav nekādu kritēriju, kas tad ir būtiska ietekme un kas nav. Korola kungs atklāj, ka reiz mēģināts izstrādāt šādus kritērijus, taču viss beidzies bez rezultātiem. Apliecinot pieņemtā lēmuma pareizību, viņš norāda uz Madonas reģionālās vides pārvaldes un Veselības inspekcijas pozitīvajiem atzinumiem, pieņemot objektu ekspluatācijā.
Kaspars gan ir citās domās. Viņš uzskata, ka tieši šāda objekta esamība kaimiņos samazinājusi zemes vērtību apkārtnē, kā arī noniecina lauksaimniecisko ražošanu. “Mūsu pusē ir laba auglīga zeme, kurā varētu audzēt graudus, vērtīgas kultūras, bet tagad 300 hektāros apkārt aug kukurūza, kuru sagāž stacijas tvertnēs. Saražo siltumu, kas izkūp gaisā, un elektrību, ko pārdot kopējā tīklā un mēs par to maksājam. Vai tā ir racionāla saimniekošana?” jautā Kaspars, nesaprotot, cik lietderīgi ir investēt vairākus miljonus Eiropas fondu naudas šādā objektā.
Iebildumu laiku nokavēja
Tāpat “Veibēnu” saimnieks apgalvo, ka viņš kā līdzās esošā nekustamā īpašuma īpašnieks netika informēts par šāda vidi piesārņojoša objekta celtniecību. Jans Korols arī te atrunājas ar likuma nepilnībām, piebilstot, ka nekur nav rakstīts, kādā formā apkārtējo māju un zemes īpašnieki būtu jāinformē — rakstiski, mutiski vai kā citādi. Savukārt “Zaļās zemes enerģijas” pārstāvji vēstulē būvvaldei norāda — informācija par plānoto objektu bija ievietota Valsts vides dienesta mājaslapā un atrodama dienesta telpās, uzskatot, ka ar to sabiedrība tika informēta. “Informācija par izsniegtajām būvatļaujām atrodama internetā, tāpat viņš redzēja gan to, ka būvniecība tiek sākta, gan to, kā tā noris. Visu šo laiku viņam bija iespēja paust savu viedokli vai izteikt pretenzijas, bet tas tika darīts tikai tad, kad objekts jau bija nodots ekspluatācijā,” saka Jans Korols.
Kaspars rāda biezu mapi. Tajā ir iesniegumi un atbildes no dažādām iestādēm, kur viņš vērsies, lai pierādītu savu taisnību un meklētu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Tur ir sarakste ar Skrīveru novada domi, Kokneses apvienoto pašvaldību būvvaldi, Madonas reģionālo vides pārvaldi, tiesas lēmums un pieteikums nākamajai tiesu instancei, un visas atbildes liecina, ka formāli viss ir izdarīts pareizi, visi likumi ir ievēroti. Taču — ko darīt cilvēkiem, kuriem ik dienas jādzīvo šādā vidē? Skrīverieši nereti uzsver, ka Skrīveri ir Zaļās zemes novads, atsaucoties ne tikai uz Andreja Upīša romānu, bet arī zaļojošajiem laukiem, dabai draudzīgo saimniekošanu, bagāto kultūrvēsturisko mantojumu un skaisto ainavu. Taču “Veibēnu” saimnieks atzīst, ka viņa pusē šis salīdzinājums ir degradējies, tā teikt, — ne smakas no zaļās zemes.
Plāno paplašināt darbību
Ir vēl kāda lieta, kas, iespējams, nākotnē varētu ietekmēt apkārtnes iedzīvotāju sadzīves apstākļus un vidi, jo “Zaļās zemes enerģijas” apsaimniekotajā biogāzes koģenerācijas stacijā plānots paplašināt darbības jomu. Skrīveru novada domes Finanšu un tautsaimniecības komitejas sēdē tika skatīts SIA “Green Energy Service” iesniegums par pārtikas produktu šķirošanu un īslaicīgu uzglabāšanu. No abu uzņēmumu pārstāvju sniegtās informācijas izriet, ka biogāzes koģenerācijas stacijā “Veibēni 1” kā izejvielas plānots izmantot arī pārtikas atkritumus. Tie būtu pārtikas produkti ar beigušos derīguma termiņu no lielveikaliem. To šķirošanai nepieciešams uzstādīt speciālas iekārtas, kuras būtu slēgtā angārā. Uzņēmumu pārstāvji apgalvoja, ka tas noteikti neradītu draudus apkārtējai videi un iedzīvotājiem, jo netiktu radīta ne nepatīkama smaka, ne troksnis un tas viss notiktu jau šobrīd apsaimniekotajā teritorijā. Lai sāktu šādas darbības, nepieciešama Valsts vides dienesta atļauja un pašvaldības piekrišana. Skrīveru novada domes deputāti, uzklausījuši uzņēmumu pārstāvjus, vienojās nekādu lēmumu nepieņemt, kamēr nebūs saņēmuši atzinumu no Valsts vides dienesta. ◆
