Šogad akciju sabiedrība “Latvenergo” sākusi plašu reorganizāciju. Tā skar gan uzņēmuma darbiniekus, gan klientus.
Šogad akciju sabiedrība “Latvenergo” sākusi plašu reorganizāciju. Tā skar gan uzņēmuma darbiniekus, gan klientus. Pārmaiņas notiek arī Aizkraukles rajonā: top jauns klientu apkalpošanas centrs, mainījusies norēķinu kārtība, vairāki darbinieki aizgājuši no darba.
Izveido jaunu struktūru
Uzņēmumā “Latvenergo” izveidota jauna struktūrvienība “Sadales tīkli”, kura nodarbojas ar tīklu ekspluatāciju un attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanu un elektroenerģijas uzskaiti, jaunu pieslēgumu ierīkošanu. Tā ir atsevišķa kapitālsabiedrība, kura būs nošķirta no elektroenerģijas ražošanas, pārvades un tirdzniecības.
“Sadales tīklu” pakļautībā joprojām ir septiņi reģioni: Austrumu, Centrālais, Dienvidu, Rietumu, Rīgas pilsētas, Ziemeļu un Ziemeļaustrumu, kurā iekļauts Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas, Gulbenes, Balvu un Alūksnes rajons.
Uzņēmuma “Sadales tīkli” tehniskais direktors Andrejs Stalažs atklāj, ka pārkārtošanas mērķis ir sagatavot vienotus standartus uzņēmuma darbības struktūrai, metodēm, kvalitātes prasībām.
Cita bojājumu pieteikšanas kārtība
Šobrīd Aizkraukles elektrisko tīklu rajonā darbojas dispečerdienests, kurā reģistrē iedzīvotāju pieteiktos elektrības piegādes traucējumus un koordinē avārijas brigāžu darbu. Uzņēmums “Latvenergo” gan nākotnē plāno visā Latvijā ieviest vienotu bojājumu pieteikšanas sistēmu un noteikt vienu tālruņa numuru, pa kuru varēs zvanīt gadījumā, ja radušās problēmas ar elektrības piegādi. Zvanus no visas Latvijas reģistrēs klientu apkalpošanas servisā Jelgavā, taču pagaidām Aizkrauklē vēl saglabājas vecā bojājumu pieteikšanas kārtība.
Korporatīvo komunikāciju departamenta Ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis stāsta: “Ja šobrīd kādā daudzdzīvokļu mājā pazūd elektrība, visi satrauktie iedzīvotāji zvana vietējam dispečerdienestam un tas apgrūtina darbu. Bojājums ir viens, bet zvanītāju daudz. Nākotnē uz zvaniem atbildēs Jelgavā, apkopos informāciju par bojājumu un nekavējoties ziņos dispečerdienestam Aizkrauklē. Pāreja uz jauno sistēmu notiks pakāpeniski. Domāju, ka vienots bojājumu pieteikšanas tālruņa numurs atvieglos dzīvi pašiem iedzīvotājiem un darbu dispečeriem.”
Mainīsies amati un dienesti
Aizkrauklē darbojas ekspluatācijas brigāde, kuras speciālisti nodrošina elektrolīniju darbību. Strādā arī divas remontbrigādes, kuras maina balstus, vadus, ierok zemē jaunos kabeļus, novērš atklātos bojājumus līnijā. Nākotnē ekspluatācijas brigādi paredzēts pievienot avārijas brigādēm. Aizkraukles elektrisko tīklu rajonā darbojas arī realizācijas daļa, kuras darbinieki rūpējas par elektrības skaitītāju uzstādīšanu, klientu apkalpošanu un līgumu slēgšanu, bet tehniskās daļas uzdevums ir rūpēties par jaunu līniju ievilkšanu, tehnisko noteikumu sagatavošanu un citām lietām.
Aizkraukles elektrisko tīklu rajona vadītājs Aigars Zupa stāsta, ka šobrīd iestādes darbs rit ierastajā ritmā. Viņš uzskata, ka reformas gaitā darbiniekiem varbūt mainīsies amata nosaukumi, taču klienti no tā necietīs. Arī Andris Stalažs apliecina, ka ne darba process, ne darbinieku skaits Aizkraukles rajonā nemainīsies. Pļaviņās izvietos tīklu ekspluatācijas un energoizlietošanas uzraudzības meistaru iecirkni, būs operatīvā brigāde bojājumu novēršanai un tīklu remontdarbu brigāde. Arī Aizkrauklē darbu turpinās avārijas brigādes, remontbrigādes, dispečerdienests, tehniskā daļa.
Aiziet ar rūgtumu sirdī
Tomēr darbinieku šajā iestādē palicis mazāk. Vairāki pieredzējuši vīri dažu pēdējo mēnešu laikā darbu atstājuši. Vadītāji apgalvo, ka viņi devušies priekšlaicīgā pensijā, saņemot kompensāciju par laiku, ko vēl varētu nostrādāt līdz vecuma pensijai. Aprunājoties ar dažiem elektriķiem, kuri gan publiski savu vārdu nosaukt nevēlējās, ir skaidrs, ka doties pensijā nav bijusi brīva izvēle. Viņiem sāp sirds, ka vairs nav vajadzīgi uzņēmumam, kurā nostrādājuši divdesmit un pat trīsdesmit gadu. “Igaunijā bija līdzīga reorganizācija. Uzņēmumu sadalīja, daļu privatizēja, vecos darbiniekus atlaida, bet vēlāk attapās, ka nav kas elektrības stabā kāpj, un lielu daļu bijušo darbinieku aicināja atpakaļ. Ka tikai mums nenotiek tāpat,” stāsta elektriķis ar trīsdesmit gadu stāžu.
Būs klientu centrs
Elektrības patēriņa kontroli un elektroenerģijas zādzību mazināšana, kā arī līgumu slēgšana par jauniem pieslēgumiem būs Ziemeļaustrumu reģiona Aizkraukles uzskaišu ekspluatācijas nodrošināšanas nodaļas 14 darbinieku pārziņā. Andris Siksnis informē, ka šogad Aizkrauklē izveidos klientu apkalpošanas centru, kurā klienti varēs saņemt norēķinu veidlapas, noskaidrot interesējošos jautājumus, samaksāt pieslēguma maksu. Arī līgumu slēgšana ar laiku pāries klientu apkalpošanas centra darbinieku pārziņā. Līdzšinējā klientu apkalpošanas kārtība atzīta par sarežģītu. Šobrīd akciju sabiedrība “Latvenergo” Aizkrauklē meklē piemērotas telpas šī centra iekārtošanai, bet pagaidām ar visiem jautājumiem var vērsties pie speciālistiem Aizkraukles elektrisko tīklu rajonā, Aizkrauklē, Mednieku ielā 3.
Norēķini bankā dārgāki
Akciju sabiedrība “Latvenergo” šīgada 1. oktobrī pārtraukusi līgumattiecības ar “Aizkraukles banku”. Tas nozīmē, ka klienti šajā bankā par elektrību varēs maksāt arī turpmāk, taču maksa par šo pakalpojumu vairs nebūs 20 santīmu, jo komisijas maksa par starpbanku pārskaitījumu ir lielāka. Andris Siksnis stāsta: “Klienti par patērēto elektroenerģiju norēķinus var veikt skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu arī “Unibankā”, “Hansabankā”, “Baltijas Tranzītu bankā”, kā arī visās Latvijas pasta nodaļās.
