Pavērojot Kurzemes mežziņu saietu, kurā tika spriests par pārnadžu uzskaiti un pieļaujamajiem medību limitiem, radās iespaids, ka jautājums tika izlemts tā: ir meža un lauku kultūru postījumi, šaujam tik un tik procentu. Mednieki, kuri no mežā redzētā izdara arī kādus secinājumus, spriež, ka Latvijā nav vienotas medību saimniecības attīstības programmas.
Mednieku apmācību vadītājs Edvīns Porciks apgalvo, ka saviem kursantiem māca izprast dabas procesus. Viņš atzīst, ka nepārdomāta kādas dzīvnieku sugas saudzēšana noved pie gauži bēdīgām sekām. “Mēs jau visi redzam, ko mežu un lauku saimniekiem tagad nodara vēl pirms trīsdesmit gadiem tik saudzētie bebri,” aizrāda E. Porciks. Tāpat viņš piekrīt uzskatam, ka stirnu Latvijas mežos ir pārāk daudz. Pat šīgada pamatīgās ziemas dēļ viņu skaits Kurzemē nav daudz samazinājies.
“Saprātīga visu sugu skaita regulēšana ir mednieku galvenais uzdevums,“ viņš norāda. Viņaprāt, būtu jāļauj ierobežot arī tādu plēsīgo putnu skaitu kā vistu vanagi, bet to tagad liedz darīt Eiropas Savienības putnu direktīva. “Kāpēc mums vairs nav zaķu? Tāpēc, ka ir lapsas un plēsīgie putni,” viņš norāda.
Mežu pētnieks Vitauts Gaross jau daudzkārt norādījis, ka Latvijā ir pārāk daudz vilku, kas norādot uz pārlieku savairojušos pārnadžu skaitu. “Bija padomju laikā tāds eksperiments: uz neapdzīvotu salu aizveda noteiktu skaitu briežu un vilku,” stāsta E. Porciks. “Dabas draugi bija šausmās: visus briežus apēdīs! Bet pēc diviem gadiem uz salas bija divas reizes vairāk briežu un arī divas reizes vairāk vilku.”
Mednieks Vilis Grāmatnieks uzsver, ka Latvijā nav pārliecinošu pētījumu, kas ļautu secināt, cik liels kādas dzīvnieku populācijas īpatņu skaits noteiktā teritorijā ir optimāls. “Vienmēr esmu domājis: tik briežu uz tik hektāriem. Tas labi vai slikti?”
