Atzīmējot Skrīveru dendroloģiskā parka 125. gadadienu, 3. septembrī tur notiks jau par tradīciju kļuvušie Parka svētki.
Skrīveru dendroloģiskais parks ir unikāls Eiropas dabas vēstures piemineklis, kur 16 ha platībā, kas iedalīti 19 floristiski ģeogrāfiskos apgabalos, stādīti koki, kuru sēklas ievāktas to dabiskajā izplatības apgabalā visā pasaulē. Tas bija pirmais tāda plaša mēroga eksperiments Baltijā. Mūsdienās parkā var apskatīt aptuveni 250 dažādas koku un krūmu sugas. Parkā saglabājušās pils kāpnes, akmens kāršu galdiņš, tējas terase, strūklaka un pils sētas drupas.
Novadpētniece un tūrisma informācijas punkta vadītāja Daina Vancāne-Viļuma grāmatā “Skrīveru stāsti” raksta: “Parka veidotājs ir Maksimiliāns fon Siverss, kurš 1880. gadā kļuva par pilntiesīgu muižas īpašnieku, un jau tajā brīdī viņam bija skaidras vadlīnijas dendrārija projektam. 1881. gadā Siverss sāka pa pastu saņemt koku sēklas un jau nākamajā gadā veidoja pirmo stādaudzētavu.” Taču šis laiks vēl netiek uzskatīts par parka izveides sākumu. Par to uzskata 1891. gadu, kad stādaudzētavas lecektīs no svešzemju koku un krūmu sēklām bija izaudzis stādāmais materiāls un tika sākta stādīšana.
Interesenti uz Skrīveru dendroloģisko parku aicināti 3. septembrī, kad pulksten 14, 14.30 un 15 zinošu gidu vadībā varēs doties interesantās un izzinošās ekskursijās. Varēs piedalīties dažādās radošajās darbnīcās, doties zirgu izjādē vai vizināties ar laivu pa Daugavu. Pulksten 15 parkā būs izrāde bērniem “Hu, svētki izglābti!”. Pēc izrādes tiks sveikti tie bērni, kuri šogad sāks mācības A. Upīša Skrīveru vidusskolas 1. klasē. Pulksten 16.30 viesi aicināti uz folkloras kopas “Lauce” un Skrīveru pūtēju orķestra koncertu. Pēc koncerta varēs baudīt turpat parkā uz uguns vārītu zupu, bet pulksten 18 brīvā dabā noskatīties filmu “Ezera sonāte”. Tie, kuriem nav savas automašīnas, parkā varēs nokļūt ar speciālu autobusu, kas pulksten 13.15 izbrauks no Stacijas laukuma Skrīveros. ◆