Aizkraukles reģionā ir vairāk nekā 30 viesu izmitināšanas vietu — viesu, brīvdienu, lauku mājas, viesnīcas, kempinga vietas. Liela daļa no tām tūrisma sezonā ir atkarīgas no ārzemju viesiem, kuri šogad, visticamāk, līdz Latvijai nenonāks. Vai valstī noteiktā ārkārtas situācija satrauc vietējos uzņēmējus? Vieniem tas ir atelpas brīdis, citi, vismaz pašlaik, nejūt negatīvu iespaidu, kamēr vēl citi par rītdienu ir nobažījušies.
Visiem uzrunātajiem uzņēmumu pārstāvjiem uzdevu līdzīgus jautājumus — prognozēt šīgada tūrisma sezonu, vai līdz šim lielākais klientu skaits bija no Latvijas vai ārzemēm, un vai novērojama pilsētnieku pārvietošanās uz laukiem, līdz ar to pildās viesu mājas?
Jauka vieta
makšķerniekiem
Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta brīvdienu mājas “Piešupīte” saimniece Dace Sirsniņa stāsta, ka “Piešupītes” viens no daudzajiem trumpjiem ir atrašanās vieta — Daugavas krastā. Sākoties makšķerēšanas sezonai, no 1. maija, makšķernieku, līdz ar to mājas viesu, netrūkst. Brīvdienu mājas statuss nozīmē, ka viesi ir viena ģimene vai konkrētu cilvēku grupa, kas arī aizņem gan māju, gan teritoriju, tajā skaitā arī pirti. Tāpēc nav jāuztraucas par komunikāciju ar citiem, svešiem cilvēkiem un distancēšanās ievērošanu. Brīvdienu māja darbojas jau 17 gadu, un pieredze rāda, ka ap 90% viesu ik gadu ir pašmāju tūristi un tikai nelielu daļu veido ārzemnieki, tāpēc pašlaik nav satraukuma par pandēmijas dēļ slēgtajām valsts robežām. Pēdējos sešus gadus “Piešupīte” ir pieejama arī vienotajā tūrisma mītņu vietnē booking.com, kas mājas rezervāciju padarījis vieglāku un ērtāku.
Šogad vienīgās izmaiņas ir nepieciešamība iepirkt un lietot dezinfekcijas līdzekļus un pēc klientu aizbraukšanas jāķeras pie rokturu, ūdens krānu un citu virsmu dezinfekcijas. Vai tūristu plūsmu neiespaidos pieaugošais bezdarbs Latvijā? Dace Sirsniņa teic, ka ir daļa cilvēku, kas krāj naudu ārzemju ceļojumiem, bet šogad tos nevarēs veikt, tāpēc iekrāto tērēs, pavadot laiku vietējās atpūtas vietās.
Puse bija
no ārzemēm
Viesu nama “Jumiezis” Pļaviņās pārstāve Nora Jākobsone stāsta, ka ietekmi no ārkārtas situācijas jūt jau tagad un, visticamāk, izjutīs arī turpmāk. Viesu nams ģimenei ir vienīgais darbības veids, no malas darbinieki netiek algoti, līdz ar to arī no darba neviens nav jāatlaiž. “Jumiezis” ir booking.com sistēmā, un tās atskaitē par pagājušo gadu teikts, ka viesi šeit bija no 15 pasaules valstīm un aptuveni puse no visiem viesiem bija ārzemnieki.
“Paši bijām pārsteigti, jo ikdienā to tā nejūt,” saka Nora Jākobsone, viesu nama pārstāve. Pašlaik arī no Latvijas nav daudz viesu, vien pāris strādnieku brigādes, kurām tuvumā ir objekts. Arī makšķerēšanas sezonas atklāšana pašlaik nav devusi jūtamu viesu pieplūdumu. Cerība ir uz 12. maiju, kad valdība plāno pārskatīt cilvēku pārvietošanās ierobežojumus un varētu atsākties cilvēku kustība valstī. Līdz šim lielāka cilvēku pārvietošanās manāma brīvdienās. Cilvēki, braucot garām, piestāj, priecājas par skatu uz Daugavu un pie reizes ienāk viesu namā, apjautājas par naktsmītni.
Balsta ar citiem
biznesiem
Garāka un optimisma pilna saruna izvērtās ar viesu nama “Wild Duck”, kas ir netālu no Jaunjelgavas, īpašnieku Igori Malinausku. Viņš teic, ka ārkārtas situācija rada bažas, viss atkarīgs no cilvēkiem. Ja valsts neļaus cilvēkiem lidot uz citām valstīm, lai neatvestu mājās vīrusu, ceļošana notiks Latvijas robežās. “Klausījos radio, ka Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija parakstījušas savstarpēju vienošanos par aviosatiksmes atjaunošanu šo triju valstu robežās, sākot no 18. maija. Ja Latvijas iedzīvotājiem nebūs iespējas braukt uz Franciju, Itāliju, Turciju, Ēģipti, domāju, ka tas veicinās vietējā tūrisma uzplaukumu, naudu vairs neizvedīs no valsts, bet tā paliks vietējiem uzņēmējiem. Līdz ar to vairāk naudas būs gan tūrisma nozarē strādājošajiem, gan zemniekiem un pārējiem. Viesu namu, viesnīcu, kempingu īpašnieki un citi šajā nozarē strādājošie varēs uzlabot savu servisu un turpmāk nodrošināt pakalpojumu vēl augstākā kvalitātē. Varēs iegādāties labāku gultasveļu, matračus un daudz cita,” saka viesu nama saimnieks.
Igoris Malinausks arī teic, ka krīze daudziem liks labāk iepazīt Latviju, jo nereti ir tā, ka kurzemnieki nezina par atpūtas vietām Latgalē, un otrādi. Tagad ir iemesls ielūkoties lauku tūrisma vai kādā citā mājaslapā internetā un uzzināt par vietējo uzņēmēju piedāvātajiem pakalpojumiem. Vēl pērn “Wild Duck” klienti dalījās šādi: 20% vietējie, pārējie — ārzemnieki. “Kad 2016. gadā nopirkām šo viesnīcu, nolēmām paturēt nosaukumu, kuru angļu valodā runājošie izprot, meklējot naktsmītni Latvijā, un bieži izvēlas mūs. Tā jau ir pazīstama pasaulē, ātri atrodama, meklējot “Google”. Lai arī viesu namam iepriekš neklājās pārāk labi, četru gadu laikā vidējais vērtējums booking.com palielinājies no 7,2 līdz 8,6. Klienti mēdz būs ļoti dažādi, arī tādi, kuri atbrauc, lai izkašķētos, un pretēji tiem, kas novērtējumā booking.com ieliek 10 balles, kašķīgie — 1 vai 5, un tas ietekmē kopējo vērtējumu. Smaidām un cenšamies, lai cilvēki saņemtu labākos mirkļus no iespaidiem par Latviju. Piedāvājam arī ēdienu no vietējiem produktiem — zupas, gaļas, zirņu biezputru ar speķi.”
Viesu mājas īpašnieks teic, ka šogad viesu bijis mazāk nekā pērn šajā laikā un skaits pieauga maija svētkos. Igorim Malinauskam šis nav vienīgais biznesa veids. Kopumā ar tūrismu nodarbojas kopš 1997. gada. Uzņēmumam ir viesnīca un viesu māja Ķekavā, tas izgatavo lapenes, būvē kotedžas, pirtis, koka kubulus, darina dažādus metāla kalumus, koka skulptūras un daudz ko citu.
Līdz ar to izveidots finansiālais drošības spilvens, kuru šobrīd iegulda “Wild Duck”, tajā skaitā uzlabojot viesu mājas vizuālo tēlu ēkas iekšpusē un ārpusē, sakārtojot pieeju upei. “Ja valsts šajā laikā palīdzēs saviem cilvēkiem, zemniekiem, kam sava gotiņa, vistiņa, latvietis badā nenomirs. Būsim stipri,” atvadoties saka Igoris.
Restorāns pagaidām slēgts
Viesnīcas, bistro un restorāna “Klidziņa”, kā arī zemnieku saimniecības “Kumelītes” īpašnieks Pēteris Vilcāns par radušos situāciju valstī un tās ietekmi uz “Klidziņu” nav pārāk optimistisks, lai gan atzīst — šis ir labs laiks, kad viens otrs beidzot saprot, ka maize nenāk bez darba.
“Klidziņas” galvenie ienākumi ir no restorāna, savukārt tajā apmeklētāji vairumā ierodas uz dažādiem pasākumiem, piemēram, mūzikas vakariem. Ja valstī pulcēšanās ir liegta, balles, koncerti nenotiek, līdz ar to restorāns ir slēgts, un pašlaik darbojas tikai bistro un viesnīca, lai gan tajā šogad ir maz apmeklētāju. ““Klidziņa” man nav pamatbizness, bet gan mazs papildinājums, tāpēc mani pārāk nesatrauc šībrīža situācija. Ārzemju viesi nebija mūsu klientu lielākā daļa, līdz ar to arī valsts robežu slēgšana neuztrauc. Neesam Rīgā, kur restorāns varētu sevi uzturēt pats par sevi,” saka uzņēmuma vadītājs. Pašlaik “Klidziņas” darbības uzturēšanai izmanto pārējos biznesa veidos iegūtos līdzekļus. “Turpinām attīstīties, sakopt apkārtni. Šobrīd viesnīcā nakti pārlaiž kāds tuvumā strādājošais vai vienkārši garāmbraucējs, bet ar to algu nevar nodrošināt pat istabenei. Kad Lēdmanē atvērs izklaides parku “Avārijas brigāde”, būs arī klienti mūsu viesnīcai.” Tomēr kopumā ar esošo situāciju “Klidziņas” saimnieks ir apmierināts. “Man darba netrūkst, un pašlaik ir brīdis atpūtai no šī uzņēmuma. To, ka būs krīze, nojautu laikus, kad daudzi vēl brīnījās par maniem izteikumiem,” atzīst Pēteris Vilcāns. ◆
