Neretas novada dome izsolei bija izlikusi vienu no senatnes dārgumiem — Pilskalnes pagastā esošo 18. gadsimta vidū celto Gricgales muižas kungu māju jeb nekustamo īpašumu “Dadzīši”. Ēkas sākuma cena — 950 eiro. Izsolei pieteicās tikai viens pretendents un māju iegādājās par 1050 eiro.
Baroka stilā celto koka ēku pamatīgi bojājis laiks, tā ir avārijas situācijā. Pirms pāris gadiem pašvaldībai piederošo māju atstāja pēdējais iemītnieks. Ēkā nav ierīkots ūdensvads, bet ir pieslēgta elektrības līnija.
Aina Vadzīte, Pilskalnes pagasta vadītāja, teic, ka pašvaldībai līdzekļu, lai māju uzturētu pienācīgā kārtībā, nav, tāpēc nolemts to pārdot. Izsole jaunajam īpašniekam neparedz nekādus pienākumus, tāpēc diemžēl rezultāts var būt arī neiepriecinošs.
Līdzās kungu ēkai ir arī citas muižas celtnes, piemēram, kūts, klēts, magazīna un citas, iepriekš privatizētas. Lielākā daļa īpašnieku līdz šim par būvju tehnisko kārtību un izmantošanu nav rūpējušies.
Ieskatoties ēkas tapšanas vēsturē, zināms, ka pēc pirmajiem īpašniekiem Korfiem muižu mantojuši Budbergi un tā viņu īpašumā bijusi līdz 1920. gadam. 2001. gadā izdotajā Jāņa Zilgalvja veidotajā grāmatā “Kultūras mantojums Aizkraukles novadā” par šo ēku stāstīts, ka tā ir gara koka celtne ar divslīpju jumtu. Fasādes centrā lievenis, ārdurvju ailē saglabājies virsgaismas logs ar mākslinieciski izveidotiem spraišļiem. Unikāls ir muižas ēkas iekštelpu mākslinieciskais izveidojums, saglabājušies 18. gs. interjera apdares elementi un detaļas, piemēram, durvis ar graciozi izlocītu barokālu pildiņu, grezni durvju rokturi un eņģes, sienu un griestu ieloces dubultdzegas divās telpās, baroka kamīns, koka kāpnes ar baroka stilam raksturīgām margām. Elementi ir bēdīgā izskatā, bet joprojām saglabājušies nepārbūvēti.
Ēkas jaunais saimnieks ir Pilskalnes pagasta iedzīvotājs. Savu vārdu viņš nevēlējās publiskot, bet par pirmajiem iespaidiem pēc pirkuma teic, ka ēka arī iekšpusē ir ļoti sliktā kārtībā, tāpēc jau šogad meklēs iespēju piesaistīt līdzekļus tās saglābšanai.