Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sagatavojusi grozījumus divos likumos, lai varētu pārdot dzīvokļus, kuri nebūs privatizēti par sertifikātiem.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) sagatavojusi grozījumus divos likumos, lai varētu pārdot dzīvokļus, kuri nebūs privatizēti par sertifikātiem.
Viena likuma grozījumi nosaka turpmāko privatizācijas norisi un sertifikātu izmantošanas kārtību. Tie paredz, ka īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. decembrim.
Otra likuma grozījumi noteiks, ka, sākot ar 2006. gadu, īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja vēlēsies, varēs nopirkt valsts vai pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo māju, tās dzīvojamo daļu vai dzīvokli par tā tirgus vērtību, izmantojot pirmpirkuma tiesības. Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu garantēs valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.
Likumīgi varēs atsavināt dzīvojamās mājas daļu, kā arī valsts vai pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās mājas, viendzīvokļa māju domājamās daļas un dzīvokļus, kurus īrnieki nebūs privatizējuši par sertifikātiem. Pirms atsavināšanas vispirms rakstveidā jāpaziņo īrniekam vai viņa ģimenes locekļiem par iespējām dzīvokli nopirkt. Ja šie cilvēki mēneša laikā nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, dzīvokli piedāvās pirkt zemes īpašniekam vai pārējo mājas dzīvokļu īpašniekiem.
Tālāk būs izsole un neprivatizētos dzīvokļus, par kuru īri ar valsti vai pašvaldību noslēgti īres līgumi, varēs pārdot “kopā ar īrniekiem”. Tas nozīmē, ka apmēram 100 tūkstošu īrnieku, kuri līdz šim dzīvokļus nav privatizējuši, var palikt uz ielas. Tie ir galvenokārt nabadzīgi cilvēki, kuri sertifikātus sen pārdevuši, tagad tos nespēj nopirkt, un viņus vai nu “pārdos” vai arī izmetīs uz ielas.
Kam gan šādi grozījumi varētu būt izdevīgi? Bagātajiem ārzemniekiem, kuri, īpaši no Krievijas, jau pērk un vienmēr gatavi pirkt ne vien Latvijas zemi, bet arī mājokļus? Vai arī mūsu pašu jaunbagātniekiem, lai vairotu nekustamo īpašumu skaitu? Saeimas deputātiem būtu jādomā par tautas labklājību, nevis bezpajumtnieku skaita palielināšanu. Taču to viņi atcerēsies laikam tikai priekšvēlēšanu laikā.
