Interesantu aptauju veicis laikraksts “Financial Times”. Izrādās, ka NATO dalībvalstu iedzīvotāji diezgan atturīgi atbalsta iespēju iebrukuma draudu gadījumā sūtīt karaspēku palīgā Baltijas valstīm. Eiropiešu viedoklis liecina, ka esam pārāk sīks kumosiņš un tā dēļ nav vērts kaitināt krievu “lāci”, ja viņam sagribēsies atgriezties pie Baltijas jūras.
Visvairāk pret karaspēka sūtīšanu uz Baltiju iebilst vācieši un vairāku citu Eiropas dienvidu zemju iedzīvotāji. Ārlietu eksperts Atis Lejiņš to skaidro ar vēsturisko Vācijas un Krievijas saikni. “Te jāievēro fakts, ka Vācija bijusi dalīta. Bijušajā Austrumvācijā cilvēki ir ļoti prokrieviski. Viņiem ir nostaļģija pēc pagātnes.” Viņaprāt, iedzīvotāju noskaņojums šajās NATO dalībvalstīs būtu skaidrojams ar cilvēku vispārējiem iebildumiem pret ieročiem un asinsizliešanu.
Tomēr, iespējams, šāda attieksme skaidrojama arī ar Eiropas samērā lielo atkarību no Krievijas energoresursiem. Atliks vien Krievijā piegriezt gāzes un naftas vadu krānus, un eiropiešus nomāks pavisam citas problēmas, nevis Baltijas valstu piederība tai vai citai organizācijai.
Mūs labprātāk atbalstītu briti, franči un amerikāņi. Iespējams, tāpēc tiek darīts viss, lai saglabātu labas attiecības ar ASV.
Šāda aptauja raisa pārdomas, vai tiešām mums jāsteidz sūtīt karavīrus uz konflikta zonām citviet pasaulē? Vai vērts tērēt milzu līdzekļus svešiem kariem laikā, kad pašiem ūdens smeļas mutē?
Mēdz teikt: paēdušais izsalkušo nesaprot. Kāpēc gan mierā un pārticībā dzīvojošo valstu pilsoņiem būtu jādodas palīgā miniatūrais valstiņai, par kuru nav ne ziņas, ne miņas?
Cik daudz Eiropas un ASV iedzīvotāju zina pat Latviju? Par cilvēkiem, kuri te dzīvo, par mūsu ikdienas problēmām? Vai esam pietiekami stāstījuši par sevi, savu vēsturi?
Galu galā visu noteiks valstu vadītāji, nevis iedzīvotāji. Ja sūtīs palīgā, būs jādodas. Kā to šobrīd dara Latvija Irākā un Afganistānā.
