Referendums par grozījumiem pensiju likumā bija vienīgais, uz kuru neaizgāju, tādējādi izpelnoties savu draugu nopēlumu. Nav jau tā, ka man nevajadzētu 64 darba stāža gadiem atbilstošu pensiju, kas būtu proporcionāla 334 rubļu piecu gadu vidējai izpeļņai pirms pensionēšanās toreizējos padomju gados. Pensiju, kas būtu kaut nedaudz lielāka par valsts noteikto iztikas minimumu. Iztikas minimuma līmeni mana pensija sasniedza tikai šīs vasaras vidū, kad par darba gadiem līdz 1996. gadam valsts sāka piemaksāt pa 40 santīmiem par gadu. Tomēr esmu pārliecināts, ka Aigara Štokenberga iniciētais likumprojekts par izmaiņām „Likumā par pensijām” bija kļūda un iznākumā būtu izdevīgs tikai valdošajai kliķei. Savu pārliecību pamatošu.
Pirms referenduma premjers, labklājības ministre un citi valsts ierēdņi centās tautu pārliecināt, ka izmaiņas pensiju likumā uzlabojumu pensionāru dzīves kvalitātē radīs tikai pirmajā gadā. Pēc tam sociālais budžets būs iztērēts, pensiju sistēma sagruvusi, un pensionāri nonāks vēl sliktākā situācijā. Bet ekonomists Kokina kungs un citi eksperti, kuri savus secinājumus pauda publiskajā telpā, ar skaitļiem un faktiem pierādīja, ka sociālajā budžetā līdzekļi ir un pensiju paaugstināšanai atbilstoši iecerētajām likuma izmaiņām naudas pietiks.
Esmu pārliecināts, ka pozitīva referenduma iznākuma rezultātā mainītā pensiju sistēma pašreizējai valdībai un to stutējošajai politiskajai kliķei ļautu vaļu tālākai un straujākai valsts līdzekļu izšķērdēšanai. Valstsvīri vairs neslēpj, ka naudas valsts kasē trūkst, ieņēmumu iekasēšana pamatbudžetā neveicas un nākamgad tas jau būs ar deficītu. Politisko debašu gaitā publiskajā telpā nonāca informācija, ka jau patlaban pamatbudžetā ir ieskaitīti līdzekļi no sociālā budžeta. Ja referendums būtu atzīts par notikušu, valdība varētu tautai aiz muguras turpināt sociālā budžeta naudas pārlikšanu pamatbudžetā un tērēt uz nebēdu — gan kavalērijas ieviešanai bruņotajos spēkos, gan ekstravagantu arhitektūras „šedevru” būvēšanai Rīgā, uz AB dambja un Andrejsalā, gan par daudziem miljoniem turpināt Valsts prezidenta mītnes remontēšanu Jūrmalā. Bet pensionāri tā arī paliktu „pie tukšas bļodas”, un valstsvīri teiktu — paši vainīgi. Referenduma rezultātā pensiju sistēma sabrukusi, naudas sociālajā budžetā nav, tagad prasiet no Štokenberga, lai nodrošina lielās pensijas kādreizējiem dīkdieņiem un sliņķiem. Pirms referenduma mēs jūs jau brīdinājām.
Referendums Štokenberga kunga ieceri neīstenoja, toties publiskās debates pirms tautas nobalsošanas piespieda valdību apsolīt būtisku pensiju palielināšanu gan oktobra indeksācijas procesā, gan nākamā gada janvārī palielinot piemaksu par darba stāžu. Šo solījumu izpildīšanai nauda valdībai būs jānodrošina!
