— Ticiet man, nevienam laikrakstā nav tik jautra dzīve kā korektoram, un par to nenoguris gādā ne tikai viss redakcijas kolektīvs, bet arī avīzes lasītāji, — tā “Staburaga” atmiņu pēcpusdienā teica bijusī korektore Inese Kalnupe.
Lūk, divi pastāstiņi no viņas korektores darba gaitām “Staburagā”.
— Kādu dienu saņemu sludinājumu nākamās dienas laikrakstam: “Pārdod dažāda vecuma peles. Tālr. xxxxxxxx.”
Sludinājums šķita dīvains, jo kaut kā nesapratu, kā tieši pelēm nosaka vecumu. Sliecos domāt, ka to varētu zināt sekretāre, kura sludinājumu pieņēma, tāpēc devos pavaicāt. Tābrīža sekretāre bija ar augstu pašapziņas līmeni un, viņasprāt, plašām zināšanām sīkdzīvnieku audzēšanā, tāpēc paskatījās uz mani kā uz pasaules niecību un uzšņāca: “Katrs var kaut krokodilu pārdot, ja viņam ir!”
Tonis un atbilde mani nepārliecināja, kauns bija blamēties, tomēr nemiers darīja savu, tāpēc piezvanīju pa norādīto tālruni. Sīrupainā balstiņā sasveicinājos un jautāju: “Es te sakarā ar sludinājumu. Vai jūs man varat precizēt par tiem lopiņiem?” Atbilde mani nepārsteidza: “Viena telīte melna un četrus mēnešus veca, droša un ēd visu, bet tev, meitiņ, labāk patiktu mana mīlule raibā telīte, vei, jaunnedēļ būs divi mēneši…” Saruna aprāvās, un mīlīgais tantuks izteica izbrīnu: “Pag, kur tad jūs sludinājumu izlasījāt?” Steidzīgi paskaidroju, ka rītdienas “Staburagā”, un laipni atvadījos, negaidot atbildi.
***
— Lauku reportiere bija visnotaļ zinoša lauksaimniecības jomā un daiļi rakstīja, taču gramatiku labāk pārzināju es.
Kādu dienu saņēmu rakstu, kurā tēlaini atainotas lauku dzīves ainas: “Jaunais saimnieks A. jau trešo pavasari audzina ripsi un rapsi.”
Gara acīm redzēju lauku sētu, kurā draiskojas divi suņu jaunuļi.
Ripsi un rapsi pieņēmu kā mīlīgo suņuku vārdus, tomēr loģika un veselais saprāts guva virsroku. Nez kāpēc tās suņamutes jāaudzina tikai pavasarī? Kāpēc neaudzina arī citos gadalaikos? Kāpēc neaudzina, piemēram, sivēnus vai telēnus?
Apmierināt ziņkāri devos pie reportieres. Viņa izteiksmīgi paskatījās pāri brillēm un lepnā pārākumā atbildēja ar pretjautājumu: “Nez kurš muļķis tad nezina perspektīvos Latvijas lopbarības un eļļas augus?” Godīgi atzinos, ka tā muļķe esmu es pati. Toties noklusēju, ka perspektīvos augus audzē, nevis audzina… ◆
