Līdz pirmajai skolas dienai palikušas divas nedēļas. Vecāki vēl var paspēt sagādāt to, kā bērniem trūkst, tikai vai mūsu vajadzības atbilst mūsu iespējām? “Staburags” mēģināja noskaidrot, kā bērni un viņu vecāki gatavojas skolai.
Līdz pirmajai skolas dienai palikušas divas nedēļas. Vecāki vēl var paspēt sagādāt to, kā bērniem trūkst, tikai vai mūsu vajadzības atbilst mūsu iespējām? “Staburags” mēģināja noskaidrot, kā bērni un viņu vecāki gatavojas skolai.
Gandrīz tūkstotis izdevumu
Pats galvenais skolēnam ir mācību grāmatas. Latvijas izdevniecības skolēniem no 1. līdz 12. klasei piedāvā ap 900 dažādu nosaukumu mācību līdzekļu — grāmatas, darba burtnīcas un palīgmateriālus. Kā neapjukt šajā plašajā piedāvājumu klāstā?
Jau mācību gada beigās priekšmetu skolotāji katrā skolā nolemj, no kādām grāmatām mācīsies nākamgad. Vecākie skolotāji, kuri skolā strādājuši padomju gados, izvēlas jau ierastu autoru izdevumus, bet jaunāki pedagogi — grāmatas, kur mācību programmu piedāvā apgūt pēc progresīvākām metodēm.
Grūti izvēlēties
Skola drīkst pirkt un ieteikt tikai Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātus mācību līdzekļus. Taču arī to vienā priekšmetā ir tik daudz, ka izvēle reizēm ir ļoti sarežģīta.
Neretas vidusskolas bibliotekāre Rita Trukša stāsta, ka vienoties par mācību grāmatām ir diezgan grūti, jo katrs skolotājs dod priekšroku citam autoram. Palīdz mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītāji, vienmēr atrodot kompromisu.
Par grāmatām 25 lati
Aprīlī vai maijā katrs skolēns saņem sarakstu, kas jāiegādājas nākamajam mācību gadam. Sarakstā parasti norādītas arī grāmatu un darba burtnīcu cenas. Taču tās ir izdevēju noteiktās cenas, tāpēc grāmatu veikalos parasti nedaudz lielākas.
Pirmklasniekam nepieciešamās grāmatas un darba burtnīcas maksā aptuveni astoņus latus. Visgarākais grāmatu un darba burtnīcu saraksts ir 10. klases skolēniem. Tajā iekļautie mācību līdzekļi maksā aptuveni 25 latus. Taču vismaz pusi no šīm grāmatām paredzēts izmantot visus trīs vidusskolas gadus. 12. klasē no jauna jāiegādājas tikai trīs, četras grāmatas.
Liek pirkt vecās
Tādus mācību līdzekļu sarakstus, kādus saņem skolēni, iesniedz arī grāmatu veikaliem, lai tie sagādātu tieši to, ko prasa skolā. Taču, tā kā katrai skolai ir savas prasības, grāmatu veikali cenšas sagādāt visu, ko piedāvā izdevniecības. Vecāki kopā ar grāmatnīcu pārdevējām, sarakstus rokā turēdami, pēta plauktos izliktās grāmatas un izvēlas vajadzīgās. Ja kādas grāmatas nav, to var pasūtīt.
Gadās arī tā, ka skolotājs vecākiem norādījis iegādāties kādu grāmatu, kuru vismaz gadu vairs nepārdod. Acīmredzot ir skolotāji, kuri neseko līdzi izdevniecību piedāvājumam, radot liekas problēmas skolēniem un vecākiem.
Bez darba burtnīcām neiztikt
Pamatskolā un vidusskolā mācību iestāde audzēkņus ar grāmatām nodrošina daļēji. Darba burtnīcas un daļa grāmatu jāpērk pašiem. Darba burtnīcas gan parasti jāpērk arī tām grāmatām, kuras iedod skola, jo visas mācību grāmatas veidotas tā, ka bez darba burtnīcām neiztikt.
Daudzās mācību iestādēs, īpaši laukos, kur cilvēki ir trūcīgāki, meklē iespēju iztikt bez darba burtnīcām. Uzdevumus kopē vai izlīdzas citādi.
Pamācās un pārdod
Skolas iegādājas un skolēniem iesaka pirkt tādas grāmatas, kuras var izmantot vairākus gadus, jo tad skolēns, beidzot vienu klasi, grāmatu var pārdot vai atdot jaunākam skolasbiedram. Trukšas kundze piebilst, ka skolas bibliotēkā ir arī tās grāmatas, kuras jāpērk pašiem skolēniem.
Grāmatu trūkums nevar būt aizbildinājums nenākšanai uz skolu. Ja skolēna vecāki grāmatas tiešām nevar nopirkt, Piemēram Neretas vidusskolā tās iedos vai meklēs iespēju nopirkt.
Visvairāk gādā par pirmklasniekiem
Lielākajā daļā Aizkraukles rajona skolu sākumskolas vecuma bērniem grāmatas pilnībā nodrošina mācību iestāde. Te daudz palīdz pašvaldības. Pilskalnē katru gadu grāmatu iegādei atvēlēja 300—400 latu. Taču, tā kā šogad skolā veikts liels remonts, naudas grāmatām būs mazāk.
Visvairāk parasti jāgādā par pirmklasniekiem. Piemēram, Bebros katram pirmklasniekam mācību līdzekļu iegādei piešķirti pieci lati, Sērenē — desmit latu. Vietalvā par to vēl lems padomes sēdē augusta beigās.
Aizkraukliešiem dod talonus
Aizkraukles novada bērni no maznodrošinātām ģimenēm var saņemt talonus grāmatu un burtnīcu iegādei. Pēc iztikas līdzekļu deklarācijas izpildīšanas vienam bērnam piešķir talonu septiņu latu vērtībā, pirmklasniekam — desmit latu vērtībā. Iepirkties var Aizkraukles grāmatnīcā, jo te viss nepieciešamais ir vienuviet — grāmatas, darba burtnīcas, kancelejas piederumi. Grāmatnīca domei piedāvā 10 procentu atlaidi, līdz ar to dome papildus var iedot talonus vēl vismaz 20 skolēniem. Ir arī tādi bērni, kuri šovasar, strādājot savā skolā vai pilsētas sakopšanā, nopelnīja vēl 15 latu apģērbam, apaviem vai citām lietām.
Kancelejas precēm desmitnieks
Grāmatas un darba burtnīcas nopirktas, vēl vajadzīgas kancelejas preces. Ja bērns skolā jau mācās, iespējams, viņam labi saglabājusies soma, penālis, grāmatu apvākojumi un citas lietas. Taču katram pirmajā skolas dienā visu gribas jaunu, tāpēc jāpērk vien ir.
Lineālus, šķēres, zīmuļus un pildspalvas ieteicams iegādāties vairākus, jo šīs lietas regulāri kaut kur pazūd. Lai nopirktu arī guaša un akvareļkrāsas, zīmēšanas bloku, vaska krītiņus, aplikāciju papīru, burtnīcas, vajag vairāk nekā piecus latus. Ja pērk arī klades, jārēķina vēl divi, trīs lati. Vienam skolēnam tātad desmit latu.
Specializēto kancelejas preču veikalu Aizkraukles rajonā nav daudz, un katrs rūpniecības preču veikala īpašnieks saprot, ka augusta beigās var gūt lielākus ienākumus, piedāvājot tieši kancelejas piederumus. Tāpēc katrā pagastā un pilsētā var nopirkt visu, kam jābūt skolēna somā. Atšķiras tikai izvēles iespējas un cenas.
Somas neiztur grāmatu svaru
Klades, burtnīcas un rakstāmpiederumi kaut kur arī jāsaliek. Vispiemērotākās un ērtākās skolēniem ir mugursomas. Tās maksā no diviem, trijiem līdz pat divdesmit latiem. Daudzi vecāki atzīst, ka te teiciens “Skopais maksā divreiz” ir īsti vietā, jo lētas somas bieži vien neiztur pat pusgadu. Un kā lai izturētu, ja ikdienā tajā jānes četrus, piecus kilogramus smaga nasta!
Igaunijā pagājušā mācību gada sākumā stājās spēkā Sociālo lietu ministrijas izdotie noteikumi, kas paredz, ka skolēna somas svars nedrīkst pārsniegt trīs kilogramus. Latvijā gan nav neviena dokumenta, kurš noteiktu, cik jāsver skolēna somai. Diemžēl somas svars ir krietni lielāks, nekā bērns drīkstētu nest, pārāk lielas slodzes dēļ skolēniem sākas veselības problēmas — veidojas greiza mugura, rodas stājas traucējumi.
Klades vietā pierakstu lapas
Pagājušajā mācību gadā skolas saņēmušas vēstuli no Izglītības un zinātnes ministrijas, kurā lūgts darīt visu iespējamo, lai samazinātu skolēnu somu svaru. Piemēram, audzēkņi klades vietā pierakstiem varētu izvēlēties lapas, kuras vēlāk ievietotu vienā mapē.
Tā kā sākumskolas bērniem gandrīz katru dienu ir vienādas stundas, uz skolu visu laiku jānēsā vienas un tās pašas grāmatas. Tās varētu atstāt skolā.
Modesskate skolas gaitenī
Pēdējie skolēnu formastērpi skolā manīti pirms vairāk nekā desmit gadiem, tāpēc neviens vairs nebrīnās par modesskates cienīgu parādi skolas gaiteņos. Īpaši pilsētas skolās, taču arī laucinieki nevēlas, lai viņu bērni izskatītos sliktāk nekā pārējie. Tāpēc katru gadu lielas galvassāpes vecākiem sagādā bērna ietērpšana skolai.
Tieši apģērbs un apavi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc reizēm bērni vairs negrib doties uz skolu. Nemoderna un panēsāta apģērba dēļ viņus skolā apsmej.
Aizkrauklē nav laba apģērba un apavu
Aizkrauklē piedāvā lielākoties no Lietuvas un Polijas ievestās preces, pēc labāka apģērba jābrauc uz Rīgu, Ogri vai Jēkabpili. Arī kvalitatīvus apavus Aizkrauklē nopirkt grūti. Modernāku un stilīgu apģērbu var iegādāties lietoto preču veikalos, ja vien jaunietis nesmādē šādu tirgotavu piedāvājumu.
Daudzi vecāki, kuriem ir tāda iespēja, paši brauc uz Viļņas tirgu Lietuvā. Tur visu var nopirkt divas reizes lētāk nekā Latvijā. Vismazākā summa, lai sagādātu jaunu apģērba kārtu kā maziem, tā lieliem, ir ap 20 latu. Vēl vismaz desmit latu jāpieskaita par apaviem. Vajag arī sportatērpu. Tas kopā ar sporta apaviem varētu izmaksāt no 17 līdz 25 latiem.
Kas kuram svarīgāks
Lai vienu bērnu sagatavotu skolai un nopirktu visu jaunu, jārēķina ap simt latu. Ja vien, sākot skolas gaitas, pirmās nepieciešamības prece nav jauns dators vai mobilais tālrunis. Pat pērkot līzingā, tad vajadzēs vismaz 100 latu, bet mobilo tālruni var nopirkt par 35—50 latiem. Kas kuram svarīgāks. Viens ir laimīgs, ja viņam ir grāmatas un burtnīcas. Citam dzīve bez jaunākajām tehnoloģijām liekas bezjēdzīga.
Skolēnu vecāki tepat Aizkrauklē nopirkt var visu, kas vajadzīgs, ja vien ir nauda. Simt latu ir liela nauda pat ģimenei, kur abi vecāki strādā un skolai gatavojams tikai viens bērns. Strādājošie naudu skolas lietām var atlicināt no algas, izmantot banku piedāvātos kredītus vai overdraftus. Taču ir cilvēki, kuriem nav regulāru ienākumu. Bieži vien naudu pelna, pārdodot ogas, sēnes, dārzeņus. Ja saimniecībā nodarbojas ar lopkopību, pārdod bulli vai cūku. Katrā ziņā ģimenēs, kurās par bērniem rūpējas, vecāki atradīs iespēju bērnu nodrošināt ar visu nepieciešamo.
***
Izziņa.
Soma Ls 3—20
10 burtnīcu Ls 0,20—0,80
10 klažu Ls 1,60—2
Zīmēšanas bloks Ls 0,30
Guaša krāsas Ls 0,96—1,84
Akvareļkrāsas Ls 0,37
Krītiņi Ls 0,80
Krāsainie zīmuļi Ls 0,30
Flomasteri Ls 0,27
Parastie zīmuļi Ls 0,02—0,05
Pildspalvas Ls 0,05—0,40
Līme Ls 0,13—1,22
Lineāls Ls 0,13—0,44
Otas Ls 0,16—0,98
Aplikāciju papīrs Ls 0,22—0,32
Sportatērps Ls 11—20
Sporta apavi Ls 7—20
Apģērbs Ls 20
Apavi Ls 10—20
