— Sliežu ceļa izbūves dēļ posmā Skrīveri—Krustpils intensīva satiksme ir pa mazajiem lauku ceļiem, arī pa Rīteru—Sēlišku ceļu. Taču man nemierīgs prāts — vai tikai šīs rekonstrukcijas dēļ neizpostīs karavīru apbedījumu vietas? — bažījas klintainiete Ilzīte Pitjukeviča.
— Pērn pirms remontdarbu sākuma te bija atbraukuši divi jauni puiši — diemžēl es nezinu, no kādas organizācijas. Parādīju viņiem vietu — apmēram trīsarpus kilometrus no Rīteru kapiem, kur apbedīti Pirmā pasaules kara upuri. Viņi ar kaut kādiem aparātiem pārbaudīja un teica, ka varētu būt apbedīti astoņi līdz 12 cilvēku. Jaunieši arī teica, ka viņiem esot atļauja veikt pārbedījumus, un atstāja man savu tālruņa numuru, diemžēl telefona maiņas dēļ numuru esmu pazaudējusi. Nu jau pagājis gads, bet no pārbedītājiem ne ziņas, ne miņas. Tagad uz ceļa ir liela satiksme, gadījumā, ja vajadzēs paplašināt ceļu (divas mašīnas nevar izmainīties), tad kapulauks tiks nošķūrēts un kauli vien pajuks. Kapu kopiņas no ceļa šķir tikai neliels grāvītis, un tās gandrīz vairs nav pamanāmas. Pirmā pasaules kara laikā Stukmaņos bija aktīva karadarbība. Te bija ierīkots arī hospitālis. Domāju, kareivjus vajadzētu pārbedīt kapos arī neatkarīgi no tā, vai ceļu paplašinās vai nē, tikai — kas to izdarīs?