Sakarā ar aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē konstatēto bīstamo augu slimību arī Aizkraukles rajonā pastiprinātā režīmā strādā Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas inspektori.
Sakarā ar aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē konstatēto bīstamo augu slimību — bakteriālo iedegu — arī Aizkraukles rajonā pastiprinātā režīmā strādā Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas inspektori.
Bakteriālā iedega ir viena no bīstamākajām augu slimībām, kas Latvijā, iespējams, ievazāta no Lietuvas. Kopš tā konstatēta Staļģenē, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori ik dienu dodas pārbaudīt augļudārzus arī Aizkraukles rajonā.
Plūmes un ķiršus neskar
Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vecākā inspektore Zane Liepiņa stāsta, ka ikvienā pagastā apskata visus augļudārzus — gan tos, kuri ir piemājas saimniecībā, gan komerciāliem nolūkiem stādītos. Galveno uzmanību pievērš ābelēm, bumbierēm, cidonijām, pīlādžiem, vilkābelēm, klintenēm, korintēm, ugunsērkšķiem un citiem augiem. Plūmes un ķiršus šī slimība neskar. Tiklīdz rodas kaut mazākās aizdomas par iespējamu slimības izplatību, inspektori ņem augu paraugus un sūta Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijai Rīgā. Pagaidām nav saņemta neviena apstiprinoša atbilde, ka slimība būtu konstatēta arī pie mums.
Taču, tā kā bakteriālās iedegas izraisītājus pārnēsā bites un vējš, jābūt ļoti uzmanīgiem. Pamanot pirmās inficēšanās pazīmes — sakaltušus ziedus, lapas vai augļus, saimniekiem par to jāziņo inspektoriem. Speciālistiem Aizkraukles rajonā var zvanīt pa tālruņiem 5123591, 26144452 (Natālijai Carei) un 29941828 (Zanei Liepiņai).
Izplatās karstā un mitrā laikā
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama infekcijas slimība, jo ar to ir grūti cīnīties. Labvēlīgos laika apstākļos — karstā un mitrā laikā — tā attīstās neprognozējami ātri. Infekcija izplatās ne tikai ar bišu, vēja un putnu, bet arī ar inficētu stādu starpniecību. Slimība nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem.
Slimības redzamākās pazīmes ir nobrūnējuši un nokaltuši zari, daži vai visi ziedi novīst, nomelnē un iet bojā, tomēr parasti nenokrīt un paliek pie auga. Arī augļi nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt. Pavasarī cietušie koki izskatās kā deguši vai sala bojāti, vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā.
Izzāģēs un sadedzinās
Staļģenē un četru kilometru rādiusā ap to izsludināta karantīnas zona. Viena kilometra rādiusā ap ciemu izzāģēs un sadedzinās visus inficētos augļukokus un krūmus. Vēl triju kilometru rādiusā ap šo teritoriju ir noteikta buferzona, kurā veiks pastiprinātas pārbaudes. Desmit metru rādiusā ap inficētajiem augiem iznīcinās visus iespējamos šīs slimības saimniekaugus — ābeles, bumbieres, cidonijas, krūmcidonijas, pīlādžus, vilkābeles u. c. Zemes īpašniekiem uzdots to paveikt divu nedēļu laikā. Ja saimnieki ar to netiks galā paši, viņiem palīdzēs Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti un pašvaldība. Visā šajā teritorijā divus gadus nedrīkstēs pārvietot bišu saimes un stādīt kokus un krūmus. Ja slimību šajā vietā konstatēs arī nākamvasar, darbības ierobežojumus var pagarināt vēl par gadu.
Šonedēļ bakteriālās iedegas perēkļi atklāti kādā augļudārzā Tērvetes pagastā, un nu pastiprināta trauksme valda arī visā Dobeles rajonā. Pagaidām gan vēl nav izlemts, kā rīkoties Tērvetes pagastā atrastajā slimības perēklī — nekavējoties izcirst slimos augļukokus vai vēl nogaidīt. Slimība atklāta vienā augļudārzā, un tas ir saimnieka galvenais iztikas avots.
Kompensēs 10 līdz 300 latu
Latvijas augļkopju asociācija izstrādājusi priekšlikumus kompensāciju aprēķināšanai cietušajiem saimniekiem. Par ābelēm un bumbierēm kompensācija būs atkarīga no koka vecuma. Par vienu vai divus gadus vecu augļukoku varētu izmaksāt 10 latu. Vislielāko kompensāciju — 300 latu — varētu piešķirt par sešus līdz desmit gadu veciem augļukokiem. Savukārt par kokiem, kas vecāki par 30 gadiem, kompensācija varētu būt 30 latu. Ražojošajiem kokiem kompensācija aprēķināta, ņemot vērā ražas zudumus, jauna stāda iegādes un kopšanas izdevumus, līdz tas sāk ražot. Par iznīcinātajiem pīlādžiem kompensācija plānota 30 latu apmērā, par cidonijām, krūmcidonijām — 10 latu, bet par iznīcināto dzīvžogu atkarībā no tā garuma — ap 100 latu.
***
Fakts.
Pēc Latvijas augļkopju asociācijas datiem, Aizkraukles rajonā reģistrētas 26 augļkopju saimniecības. Taču augļukoku un ogulāju stādījumu noteikti ir vairāk, jo ne katrs lielāku stādījumu īpašnieks reģistrējas asociācijā. Reģistrētajos dārzos ābeles aug 6,29 hektāru platībā, bumbieres — 1,98 hektāros, plūmes — apmēram 1 hektārā, skābie ķirši — 0,06 hektāros, jāņogas — 3,4 hektāros, mellenes — 1,5 hektāros, smiltsērkšķi — 0,3 hektāros, upenes — 7,1 hektārā.
