Ņemot vērā, ka Latvijas iekšienē “viss ir pilnīgā kārtībā”, Latvijai vairāk vajadzētu iejaukties citu valstu dzīvē un nepārtraukti vāvuļot par to, cik slikti ir pie viņiem, īpaši Baltkrievijā.
Ņemot vērā, ka Latvijas iekšienē “viss ir pilnīgā kārtībā”, Latvijai vairāk vajadzētu iejaukties citu valstu dzīvē un nepārtraukti vāvuļot par to, cik slikti ir pie viņiem, īpaši Baltkrievijā.
Var noprast, ka mongoliski un tatāriski runājošajiem Baltkrievijā nav atļauts komandēt, ko ievēlēt, kur ievēlēt, ko celt, ko nojaukt, kuram ko pārdot. Tas nav demokrātiski. Kādreiz mongoļi kopā ar tatāriem izkāva ap trešdaļu krievu, tajā skaitā — baltkrievus. Iznāk, ka viņi baltkrievus ir atbrīvojuši. Krievvalodīgie, kuri arī kādreiz latviešus “atbrīvoja”, gan par visu Latvijā lemj joprojām: kādos gājienos iet, ko ievēlēt, ko pirkt un pārdot. Telefonsarunās par vēlēšanām Jūrmalā varēja pārliecināties, ka gera dod komandas un iesaka, kā rīkoties vaļerām, ļoņām un vaņām. Lūk, kur demokrātija!
Nav saprotams, kāpēc nevar tīri demokrātiski atļaut nozagt, piesavināties, izputināt, parādos atlaist miljonus, tad vēl dot iespēju saviem radiem, draugiem, kuri ir advokāti, bezgalīgos un bezjēdzīgos tiesu procesos nopelnīt, t. i., bez strādāšanas saņemt desmitiem vai simtiem tūkstošu? Protams, tiesu procesus zaudējot. Diez vai Lukašenko piekristu tam, ka Baltkrievijā nedrīkst kartupeļus audzēt. Viņš nav Eiropas patriots un nesaprot, kāpēc baltkrieviem būtu jāēd Nīderlandes kartupeļi. Lukašenko vajadzētu ņemt piemēru no Latvijas par cukura ražotņu likvidēšanu un organizēt nedēļu garu rindā stāvēšanu un gulēšanu ar projektiem padusēs, lai varētu saņemt palīdzību lauku tūrisma attīstībai un papagaiļu audzēšanai.
Ir aizdomas, ka Baltkrievijā dažādās sadzīves jomās atpaliek. Sekss būtu jāpiemin vismaz katrā teikumā. Vai tur ir tādi mūdžu perēkļi, par ko raksta “Privātā Dzīve”? Baltkrievijā laikam valda kaut kādi sociālistiskie aizspriedumi, jo nedzird un neredz, ka deputāti un valdības locekļi pa divām, trim un piecām reizēm šķirtos no saviem laulātajiem, pamestu bērnus, precētos, šķirtos tūlīt pēc bērna piedzimšanas, kopā ar draugiem vai draudzenēm parādītos sabiedrībā. Latvijā šajā ziņā viss ir kārtībā. Vismaz “Privātā Dzīve” apsveic šo lietu. Kādi bērni izaugs šajās ģimenēs, bijušajās un esošajās? Ko lai bērns atbild, ja viņam prasa, kur tavs tētis vai kāpēc pie jums dzīvo svešs tētis?
Par laimi, mūsu prezidente vēl pagaidām nav šķīrusies, lai sabiedrībā varētu parādīties kopā ar draugu brunčos vai vismaz šortos. Saeimas priekšsēdētāja gan ir bildēta kopā ar draugu. Ne ar vīru, bet — draugu!
Vēl varētu runāt par nodokļu parādu atlaišanu, dzīvokļu dalīšanu Vecrīgā, zemes — Jūrmalā un tā tālāk, un tā joprojām. Ja kādu arī notiesā un viņam piespriež mantas konfiskāciju, tad jābrīnās, ka viņam vēl ir manta, ko viņš nav kādam pārrakstījis daudzo gadu izmeklēšanas laikā. Agrāk nebija demokrātijas. Tagad tā ir. Cilvēktiesības ir zagļiem, krāpniekiem, laupītājiem, slepkavām, tiem, kurus taisās tiesāt, un notiesātajiem, bet nekur nevar izlasīt, nevar sadzirdēt, ka cilvēktiesības būtu arī apzagtajiem, apkrāptajiem, aplaupītajiem.
Cietumos dzīves apstākļiem esot jābūt labākiem. Jā, tā ir demokrātija un vispārējs taisnīgums. Latvijā šajā ziņā “viss ir kārtībā”. Vienīgi vēl trūkst grautiņu, kā tas ir Francijā, un gaisā vēl nav uzlidojusi neviena no Rīgas augstceltnēm. Ja tas notiks, tad varēs teikt, ka Eiropā esam pilnīgi.
Tagad nolemts publicēt “čekas” aģentu vārdus. Skaidrs, ka tā grib iekaitēt tiem, kuri oficiāli ziņo policijai, Valsts ieņēmumu dienestam un citām valsts pārvaldes iestādēm par ekonomiskajiem, finanšu un citiem noziegumiem, kas notikuši vai kuriem gatavojas. Ziņotāju vārdus publiskos. Tagad tie, kas būs iznākuši no cietuma, kurā iekļuvuši ziņotāja “vainas” dēļ, varēs ziņotājam atriebties. Vainīgs būs nevis tas, kurš izdarījis noziegumu vai pārkāpumu, bet gan tas, kurš to pamanījis un par to paziņojis.
Vai tā ir, ka Latvija varētu būt piemērs Baltkrievijai? Es būšu bezgala priecīgs, ja kāds ar faktiem atspēkos manas domas. Faktus, ko izmantoju es, apstiprina raksti presē, radio un telepārraidēs dzirdētais un redzētais pēdējo 15 gadu laikā, kā arī personīgā pieredze un iekrātais faktu materiāls par dažādiem notikumiem Latvijā un ārpus tās.
