Redakcijā jau sakrājusies vesela kaudze Latvijas presē publicēto rakstu apkopojumu par celulozes kombināta iespējamo celtniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā.
Redakcijā jau sakrājusies vesela kaudze Latvijas presē publicēto rakstu apkopojumu par celulozes kombināta iespējamo celtniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā. Kad pirms pāris gadiem biju Somijā apskatīt analogu rūpnīcu, likās — kombināta liktenis Latvijā izlemts: to būvēs iespējami ātri.
Taču tad tikai sākās. Dabas sargi Ozolsalas tuvumā atrada aizsargājamus augus, kurus līdz tam nez kāpēc nebija pamanījuši. Ekonomisti sāka skaitļot, cik daudz valsts zaudēs, ja ar saviem mežiem garantēs izejvielu piegādi. Finansisti rēķināja, ka investoriem paredzamās nodokļu atlaides valstij nebūs izdevīgas, utt.
Tostarp mežu izciršana un koksnes izvešana turpinās, papīrmalku uz vietas nepārstrādājam, koksnes atliekas neizmantojam un papildus ienākumus negūstam. Nav arī solīto darbavietu Ozolsalas apkaimes iedzīvotājiem. Valdība nevar un nevar izlemt — celt vai necelt celulozes kombinātu?
Tikmēr to jau izlēmusi Vācijas valdība, piešķirot analogas rūpnīcas celtniecībai subsīdijas — 250 miljonu eiro. Stendāles celulozes kombināta celtniecību Vācijā tūlīt sāks Šveices—Kanādas firma “Mercer”. Jau sagatavots būvlaukums, noskatītas tehnoloģiskās iekārtas, ir vajadzīgā transporta infrastruktūra, noslēgti priekšlīgumi. Vācijas rūpnīcā celulozes ražošanu varēs sākt jau 2005. gadā, bet Latvijā, ja pie mums fabriku uzcels “Baltic Pulp”, tikai 2007. gadā.
Atkal būsim pārāk ilgi kaulējušies, baidījušies, ka tik nepaliekam zaudētājos. Jaunas darbavietas, nodokļu ieņēmumu palielinājumu, ceļu un infrastruktūras attīstību reģionā iegūs vācieši. Protams, pārsteigties un teļa optimismā pāragri priecāties nevajag, bet nav pieļaujama arī minstināšanās, ja runa ir par investīciju miljoniem.
Tagad sāksies skriešanās — kura pirmā? Vācija vai Latvija? Kura investoriem dos lielāku handikapu — mazā Latvija vai lielā, bagātā Vāczeme? Mūsu valsti, šķiet, var paskubināt tikai fakts, ja iepriekš pa muti bezgaršīgi viļāto kumosu kā gardāko delikatesi grasās pakampt kāds cits. Tad gan mēs sakožam zobus un nedodam, pat tad, ja pašiem spriežas kaklā.
