“Šajā brīdī ir atdots vēl viens parāds,” atzina koknesieši un pagasta viesi, kuri vakar pulcējās pie “Skudru” mājām Koknesē, lai atklātu pieminekli nacionālajiem partizāniem.
“Šajā brīdī ir atdots vēl viens parāds,” atzina koknesieši un pagasta viesi, kuri vakar pulcējās pie “Skudru” mājām Koknesē, lai atklātu pieminekli nacionālajiem partizāniem.
Piemineklis Koknesē tapa pēc Latvijas Nacionālo partizānu apvienības ierosmes. Līdzīgas piemiņas zīmes jau ir un vēl taps daudzviet Latvijā. Traģiski vēstures notikumi saistīti arī ar vietu, kur tagad Koknesē slejas piemineklis nacionālajiem partizāniem. Piemineklī iekalti viņu vārdi: Alberts Grosbergs, Jānis Kalniņš, Aloizs Pintāns. Nejaušības dēļ toreiz pie “Skudru” mājām čekisti nošāva “Lazdānu” mājas iedzīvotāju Ilmāru Melderi, un arī viņa vārds iegravēts piemiņas zīmē.
Liktenīgā māja
Kas zināms par to dienu notikumiem Koknesē? Totalitārisma seku dokumentēšanas centra speciālists Jānis Vasiļevskis stāsta: “Latvijas nacionālo partizānu karš, kas sākās Latgalē 1944. gada vasaras nogalē, ilga 12 gadu. Līdz ar sarkanās armijas ienākšanu Latvijā tās okupētajā teritorijā sākās bruņota pretošanās.”
No 1945. līdz 1952. gadam Osvalda Kārkliņa nacionālo partizānu grupa darbojās Aizkraukles rajona Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Bebru un Ogres rajona Jumpravas, Lēdmanes, Krapes, Meņģeles un Taurupes teritorijā. Noskaidrots 20 šīs grupas dalībnieku, viņu vidū bija arī skrīverieši Osvalds Kārkliņš, Aloizs Pintāns, Kārlis Skujiņš, Jānis Vēzītis, koknesietis Roberts Rubenis, Jānis Kalniņš no Seces, Ludvigs Lukstiņš no Pļaviņām. Šīs grupas dalībnieki nav visu laiku turējušies kopā, bet ik pa laikam patvērumu raduši uzticamu atbalstītāju mājās. Trīs grupas dalībnieki kādu laiku bija patvērušies arī Kokneses pagasta “Skudrās”, kur saimnieces Jūlijas Kaktiņas kūtsaugšā viņiem salmos bija ierīkota slēptuve. Šī vieta viņiem bija liktenīga, jo kāds šo slēpni čekistiem bija atklājis.
Nezināma kapavieta
1949. gada 25. septembra rītā “Skudru” māju aplenca čekisti, taču partizāni Alberts Grosbergs, Jānis Kalniņš un Aloizs Pintāns nedomāja padoties. No kūtsaugšas viņi meta granātas, sākās intensīva apšaude, taču nesamērīgā pārspēka dēļ partizāniem no aplenkuma neizdevās izlauzties. No čekistu ložmetēju uguns krita arī kartupeļu talkā palīgā atnākušais netālo māja iedzīvotājs Ilmārs Melderis. “Lai slēptu patiesību, čekas dokumentos gan teikts, ka šo kaimiņu, mēģinot izlauzties no aplenkuma, nošāva partizāni,” piebilst Jānis Vasiļevskis.
Visus trīs “Skudrās” kritušos partizānus saimniekiem lika aprakt, un kapavieta viņiem izvēlēta zem ābeles. Tās vairs nav, tikai zināms, ka viņi dus lauka malā. Kur? Tas līdz šim laikam vēl nav noskaidrots. “Ar godu viņus nevarēja apbedīt, jo tolaik taisnība bija tam, kurš pirmais izšāva,” pieminekļa atklāšanā teica Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis. Tagad šis parāds tiek atdots, un tuvajiem cilvēkiem un visiem, kas domās ir pateicīgi šiem vīriem, būs vieta, kur nolikt ziedus.
Brāļa piemiņai
Pieminekli svinīgi atklāja nacionālā partizāna Jāņa Kalniņa mazdēls Normunds Kalniņš un kritušā Alberta Grosberga brālis Ansis Grosbergs, kurš bija atbraucis no Sanktpēterburgas. Viņu savulaik varasvīri tiesāja kā nacionālo partizānu atbalstītāju.
“Šie vīri krita par to, lai mūsu zemi nebradātu sveši zābaki,” teica Grosberga kungs. “Un pieminekļa atklāšana šajā vietā, kur pirms 57 gadiem risinājās traģiskie notikumi, ir zīme, ka Latvija atdzimst.”
Liesmiņa dvēselei
Rudenīgajā dienā pie “Skudru” mājām skanēja automātu zalves un daudz patriotisku vārdu. Svinīgajā pasākumā piedalījās gan Nacionālo partizānu apvienības priekšnieks Ojārs Stefans un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, gan politiķi Juris Dobelis un Aleksandrs Kiršteins. Savus novēlējumus teica arī aktrise Vera Gribača. Savu cieņu varonīgajiem vīriem un savai tautai cilvēki izteica ziedu klēpjiem, kas gūla pieminekļa pakājē.
Katrai dvēselītei šajā veļu laikā pie pieminekļa plīvoja sveces liesmiņa. To iededzināja Kokneses vidusskolas jaunieši, un vecie vīri viņiem vēlēja liesmiņu iedegt arī sirdīs savas zemes mīlestībai.
