Aizkraukles stadionā piektdien svinīgi atklāja skeitparku.
Aizkraukles stadionā piektdien svinīgi atklāja skeitparku
Jaunieši, kuri iepriekš ar skrituļdēļiem, skrituļslidām un BMX velosipēdiem vizinājās Aizkraukles ielās un laukumos, tagad to varēs darīt speciāli tam ierīkotā vietā Aizkraukles stadionā.
Jaunieši tūlīt iemēģināja skeitparkā ierīkotās sešas rampas. Tās skrituļslidošanai, skeitošanai un braukšanai ar BMX velosipēdu var izmantot ikviens, kas vēlas aktīvi pavadīt savu brīvo laiku un apgūt jaunus ekstrēmo sportaveidu trikus. Jaunieši parkā var darboties jebkurā diennakts laikā, bet, kā atzina Aizkraukles sporta centra vadītājs Jānis Plinta, šis ekstrēmais sportaveids ir pārāk bīstams, lai ar to nodarbotos nakts laikā.
Novada domes jaunatnes lietu speciāliste Silvija Brīgere stāsta, ka iecere veidot skeitparku “brieda” piecus gadus. Skeitparka izveidošanas iniciatori ir divi uzņēmīgi jaunieši — Krišjānis Kalvāns un Artūrs Paugurs. Pirms dažiem gadiem viņi ielās demonstrēja skeitošanas prasmi un vāca parakstus projektam, ko iesniedza novada domei. Ar Aizkraukles novada domes finansējumu ideja ir īstenota, skeitparka izveide izmaksāja 26 tūkstošus latu.
Skeitparka elementus jau pagājušajā gadā izveidoja uzņēmums “Latvijas finieris”, bet, kā atzina Jānis Plinta, formalitāšu dēļ, abpusēji nesaprototies, projekta īstenošana tika atlikta līdz pavasarim. “Rampas veidotas pēc standartiem, ir ievērotas visas prasības, ap katru rampu ir drošības zona. Sportaveids ir ekstrēms, tādēļ par savu drošību, aprīkojumu, ķiverēm katram ir jārūpējas pašam. Drošībai skeitparkā drīz vien tiks ierīkots apgaismojums un novērošanas videokameras,” stāsta Jānis Plinta.
***
UZZIŅA.
Skeitbords radās pagājušā gadsimta 50. gados, kad visā pasaulē ļoti populārs bija kļuvis tā “vecākais brālis” sērfings. Daži uzņēmīgi jaunieši nolēma sērfingu piemērot arī cietai virsmai, jo ne jau visur bija ūdenstilpes. Pirmais skeitborda dēlis tika pārdots 1959. gadā. Skeitbords strauji attīstījās 70. gados, kad izveidoja daudzus skeitparkus. Pirmās pasaules mēroga sacensības skeitbordā notika 1996. gadā Rodailendā. Latvijā skeitbords radās 80. gados. 1990. gadā VEF teritorijā uzbūvēja pirmo rampu, Liepājā izveidoja parku.
***
Viedokļi
Rihards:
Ar skrituļdēli braucu jau divus gadus, tāpēc jūtos drošs un ķiveri nelietoju. Protams, daži elementi ir bīstami, bet katram pašam ir jāatbild par savu drošību, ekstrēmā sportā bez traumām neiztikt. Kopš parks ir atklāts, te esmu katru dienu. Iesācēja līmenim rampas ir piemērotas, vēlētos vēl tikai jumtu, jo sliktos laika apstākļos braukt nevar.
Matīss:
— Liels prieks par jauno skeitparku, Aizkrauklē jau sen tādu vajadzēja. Skrituļoju neilgi, bet tagad ir iespēja savu prasmi uzlabot. Arī vecāki priecīgi, ka “nedauzīšos” apkārt, bet aktīvi izklaidēšos. Ar nepacietību gaidu, kad tiks ierīkots apgaismojums, tad skrituļot varēs arī vakaros. Domāju, ka jaunieši novērtēs šo iespēju.
Artūrs:
Saudzēsim un taupīsim to, ko beidzot esam ieguvuši. Ar rezultātu esmu ļoti apmierināts. Ar laiku šī vieta varētu kļūt par “paradīzes stūrīti” skeitotājiem. Ceru, ka skeitparks arvien tiks uzlabots, to papildinās jauni elementi, arī jumts. Latvijā ir tikai divi apjumti skeitparki, tas būtu liels ieguvums pilsētai, ja Aizkrauklē ierīkotu trešo.
