Kāda paziņa teica, ka viņa pēdējā laikā vairs neskatoties televīzijas ziņas, ne arī lasot avīzes — tur jau nekā laba neesot, tikai — “ir ļoti slikti un būs vēl sliktāk”. Ja nu viņa vakar tomēr būtu ieslēgusi televizoru, tad pārliecinātos, ka nekas nav mainījies, un uzzinātu, ka Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir atteicies piešķirt papildu finansējumu Latvijas valsts budžeta deficīta segšanai.
Tas nozīmē, ka līdz 31. martam ir jāsagatavo budžeta grozījumi, kas paredzētu vēl par 20% samazināt valsts izdevumus. Tādā situācijā, kādā pašlaik ir valsts, šī ziņa ir kā dunča dūriens mugurā. Premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis vakar uzdevis katras ministrijas potenciālajam vadītājam sagatavot savu redzējumu par attiecīgās nozares izdevumu samazinājumu. Jau iepriekš viņš līdzšinējo valdību apsūdzēja par valsts katastrofālās finansiālās situācijas slēpšanu. Viņš paredz vienoties ar potenciālajiem koalīcijas partneriem par šīgada valsts budžeta izdevumu samazināšanu vēl par 700 miljoniem latu. Tas jādara, kaut palielinot nodokļus. Šajā situācijā īpaši svarīgi ir izvēlēties īsto finanšu ministru. Ja nu kaut kur pasaulē ir paradīze un elle, tad viņam darbs nebūs kā paradīzes dārzā.
Valdis Dombrovskis kā potenciālo kandidātu šim amatam vēlas Einaru Repši. Šī izvēle vairāk gan atgādina “čomiskas attiecības” , jo laikā no 2002. gada novembra līdz 2004. gada martam Dombrovskis bija finanšu ministrs sava partijas biedra Einara Repšes vadītajā valdībā. Tā teikt — kā tu man, tā es tev. Māc šaubas, vai gleznotājs, lidotājs, meitu mīlētājs, mesija, kas jau reiz parādījās kā glābējs baltā zirgā, spēs finanšu kuģi nocelt no sēkļa. Taču no otras puses, viņš tautai jau reiz lūdza saziedot miljonu un daļu arī ieguva. Tā kā būtu laiks šo naudu atstrādāt. Divas nedēļas paskries nemanot. Tad redzēsim, vai partijas spēs vienoties un atbalstīt Dombrovski. Ja nē, prezidentam būs jāmeklē cits premjera kandidāts.
