Aiviekstiete Irēna Spūle—Vilcāne, kuras ikdienas miteklis ir dzīvoklis pagasta centrā, kopā ar bērniem kādu aizaugušu pagasta stūrīti pārvērtusi ziedošā paradīzē.
Aiviekstiete Irēna Spūle—Vilcāne, kuras ikdienas miteklis ir dzīvoklis pagasta centrā, kopā ar bērniem kādu aizaugušu pagasta stūrīti pārvērtusi ziedošā paradīzē.
Dārzs bez mājas
Braucot uz Aiviekstes pagasta “Jučiem”, ceļa malā paveras neparasts skats. Kādā piekalnītē puķudobes un krāšņs puķudārzs, bet kalna galā rotaļu laukums bērniem, taču tuvumā nav nevienas dzīvojamās mājas. Piestājam, lai apskatītu stādījumus un turpat sastopam arī dārza saimnieci. Tā ir Irēna Spūle—Vilcāne. Gandrīz ik dienu viņa ar velosipēdu mēro piecus kilometrus garo ceļu no mājas pagasta centrā uz savu “vasarnīcu”.
Komplektā arī krūmi
Sieviete stāsta: “Deviņdesmito gadu beigās gribējām iegādāties zemi dārzeņu audzēšanai. Lai to iegūtu, bija jāņem arī krūmiem aizaugusi pārpurvojusies mežmala. Tā tikām pie aptuveni trīsarpus hektāriem zemes un krūmājiem. Sākumā audzējām kartupeļus, bietes, burkānus. Vienlaikus arī izkopām mežmalu, cirtām krūmus, tīrījām pārpurvojušos ieplaku kalna pakājē. Pamazām dārzeņu vagas pārvērtās zālājā, bet puķudobes pletās arvien plašākas.”
Ainavu arhitektes idejas
Irēnas kundze un viņas palīgi — meitas Jolanta, Zanda un dēls Raimonds — pamazām piekalnē un meža ielokā izveidojuši parku un daiļdārzu. “Meita Jolanta beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, ir ainavu arhitekte. Viņa lieliski izjūt dabu, izdomā, kā labāk veidot stādījumus. Dārza iekārtojuma idejas parasti ir meitai, bet izpildījums kopīgs.
Ja vēlāk kaut kas nepatīk, vienmēr var pārstādīt,” saka Irēnas kundze.
Akmeņi jāpērk karjerā
Dekoratīvo krūmu un puķu stādi pašas Irēnas kundzes audzēti — gan mājās uz palodzes, gan nelielajā piemājas dārziņā pagasta centrā. Šo to iemaina arī no draudzenēm. Dārzā lielākoties ir daudzgadīgās puķes, skujeņi, dekoratīvie krūmi. Šogad vietām stādītas arī vasaras puķes, taču tik sliktos laika apstākļos kā šovasar tās diez vai izziedēs. Varbūt priecēs saimnieci ļoti vēlu. Akmeņdārzam, kurš tikai šogad izveidots, akmeņi pirkti Vietalvas karjerā, bet dekoratīvie elementi — pīta sētiņa un citas lietas — pašu gatavoti.
Purvainās ieplakas vietās starp diviem kalniem Spūļu—Vilcānu ģimene labprāt izraktu dīķi, taču ar traktoru šai vietai nevar piekļūt. Tāpēc pagaidām jāsamierinās ar to, kā ir. Mazajā purvelī savairojušies arī “kaimiņi” — dzīvo vardes, ķirzakas, ir pat čūskas. Sākumā bijis dīvaini, bet ar laiku pieraduši.
Sava paradīze
“Tagad te ir skaisti. Neredzot, kā bija agrāk, pat grūti iedomāties, cik pūļu veltīts, gadu no gada iegūstot kādu pleķīti izkoptas piekalnes. Vietām saglabājām arī dabīgās pļavas, kur plūkt jāņuzāles. Sākumā visu darījām ar zāģiem un cirvjiem, bet vēlāk nopirkām motorzāģi, krūmgriezi, pļaujmašīnu,” saka aiviekstiete. Viņa to sauc par savu paradīzi: “Abas ar meitu stundām staigājam un domājam, kur ko stādīsim, kā veidosim dobes. Te labāk domas raisās un sarunas vedas. Sēžam ar draudzenēm un pļāpājam. Te noglāstu katru stādiņu un domāju labas domas.
