Pagājušajā nedēļā Aizkraukles rajonā divas dienas viesojās Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga.
Pagājušajā nedēļā Aizkraukles rajonā divas dienas viesojās Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga. Gaidīta viešņa, ar kuru labprāt tiktos katrs rajona iedzīvotājs. Uz kādas Aizkraukles novada ģimnāzijas skolotājas jautājumu, kāpēc prezidente šoreiz izvēlējusies doties uz mūsu rajonu, viņa atbildēja izvairīgi un ļoti abstrakti — tā arī nekļuva skaidrs, kāpēc īsti. Iespējams, rajonos alfabēta kārtībā sākusies prezidentes priekšvēlēšanu kampaņa. Viņai gan pagaidām nav neviena nopietna konkurenta, kurš otrreizējo ievēlēšanu varētu apdraudēt.
Kā pēc prezidentes darba kārtības paši varat secināt, augstajai viešņai rāda labāko. Nav plānots ne līdz maksātnespējai nonācis uzņēmums, ne zemnieka saimniecība, kura neražas dēļ nespēj atdot kredītu un var nonākt līdz ūtrupei. Arī ciemojas prezidente ne jau pie trūcīgas pensionāres laukos, bet pie vidusmēra ģimenes pilsētā. Nu gluži kā padomju laikos — tikai pozitīvie piemēri, sasniegumi un darba uzvaras!
Kad prezidentes vizīti organizējušajiem darbiniekiem jautāju, kāpēc prezidentei rāda tik rožainu lauku rajonu dzīves ainu, viņi atteica, ka objektus, kuri būtu jāapmeklē, iesakot rajonu un pilsētu vadītāji. Informāciju gūstot arī no vietējiem laikrakstiem. Negribēju gan piekrist, ka “Staburagā” būtu tikai izskaistinātas publikācijas un ne vēsts no īsto dzīvi rādošiem rakstiem.
Lasītāji bieži pārmet Saeimas deputātiem, valdības ministriem, atbildīgiem ierēdņiem, ka viņi nezina reālo situāciju laukos un spriež par dzīves līmeni tikai no labi situēta galvaspilsētas iedzīvotāja viedokļa. Bet kā gan viņi lai zina patieso ainu, ja, atbraucot uz laukiem, viņiem parāda tikai tās saimniecības un uzņēmumus, kuri jau kaut ko sasnieguši un tikuši uz augšu?
Nu ļoti gribas, lai paliktu labs iespaids! It kā nekā nosodāma šādā vēlmē nav, tomēr parādiskums kaitē valsts vadītāja kopainas redzējumam. Sācies ar Valsts prezidenti, lejupejošā secībā parādiskums diemžēl turpinās līdz zemākiem atbildīgiem amatiem, un reālā situācija Latvijā paliek kaut kur tālu, tālu… Un tad mēs runājam par plaisu starp varu un tautu, jo plaisājuma sākumu aiz parādiskuma neviens tā arī nav pamanījis.
