Par cilvēka devumu gan darbā, gan sabiedriskajā dzīvē liecina ne tikai sabiedrības cieņa, bet arī apbalvojumi.
Par cilvēka devumu gan darbā, gan sabiedriskajā dzīvē liecina ne tikai sabiedrības cieņa, bet arī apbalvojumi. Valsts nozīmes un vietējie. Viens no šādiem atzinības apliecinājumiem ir Goda pilsoņa nosaukums, kuru piešķir par īpašiem nopelniem pilsētas vai pagasta dzīvē. Aizkraukles rajonā Goda pilsoņa nosaukums piešķirts divās vietās — Kokneses pagastā to saņēmuši 12 cienījamu cilvēku, bet Aizkraukles pilsētā — 31. Koknesieši Goda pilsoņa nosaukumu piešķīra Kokneses 725. jubilejā, bet aizkrauklieši šo tradīciju sāka 1997. gadā, kad pilsēta atzīmēja 30 gadu dzimšanas dienu.
Aptauja vietējā laikrakstā
Ideja par Kokneses Goda pilsoņa nosaukuma iedibināšanu vietējā padomē virmojusi jau sen, līdz tās īstenošanai izveidota īpaša komisija. Lai apzinātu koknesiešu viedokļus par šim nosaukumam atbilstošām personībām, vietējā avīzē “Kokneses Vēstis” notikusi aptauja, kurā Goda pilsoņu kandidatūras izvirzītas gan individuāli, gan no darba kolektīviem.
Lēmums par nosaukuma piešķiršanu 12 personām pieņemts 6. jūnijā, bet viņi sumināti mēneša beigās, kad Koknesei svinēja 725. gadadienu. Diemžēl šajā laikā, nesagaidot šo nozīmīgo dienu, mūžībā aizgāja divi Goda pilsoņi — Jānis Āboliņš (ilggadējs padomes deputāts un sabiedriskais darbinieks) un Jānis Blese (pensionēts skolotājs, aizrautīgs Kokneses vēsturnieks, grāmatas “Koknese” autors).
Iesaka bijušie audzēkņi
Daudzi koknesieši, kuru vidū vairums bijušo audzēkņu, Goda pilsoņa nosaukumu ieteica piešķirt skolotājām Ritai Gaišai un Rasmai Novikai. Skolotāja Novika nesen devusies pensijā, bet Rita Gaiša vēl strādā. Abas skolotājas ciena gan daudzie audzēkņi, gan viņu vecāki.
Neaizmirst uzņēmējus
— Kokneses uzplaukums nav iedomājams bez uzņēmīgu cilvēku atbalsta, tāpēc pagasta padome ar gandarījumu Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanu varēja akceptēt vairākiem uzņēmējiem un mūsu labvēļiem, — saka Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis.
Bijušais koknesietis Vilis Vītols, “Lipšu” īpašuma mantinieks, patlaban ir “Māras” bankas īpašnieks Rīgā, kurš Koknesi un tās ļaudis nav aizmirsis. Ar viņa palīdzību vidusskolā iekārtota datorklase. Vītola kunga bankā nodibināts fonds, kurš atbalsta studējošos jauniešus. Ikmēneša stipendiju 80 latu apmērā no šī fonda saņem arī divi jaunieši no Kokneses.
Nodrošina darbavietas
Koknesiešu cieņu izpelnījies arī SIA “Velēna” valdes priekšsēdētājs Ernests Skopāns, kurš jau daudzus gadus iepērk graudus un savās dzirnavās maļ kvalitatīvus miltus.
Savukārt uzņēmējs Valērijs Kozlovs — SIA “Kūdras enerģija” direktors — attīstījis darbu purvā, kur strādā ap 100 darbinieku, vairums no viņiem ir koknesieši.
Dainis Putniņš nu pārcēlies uz Madonu, bet koknesieši viņu nav aizmirsuši, jo Putniņa kungs ilgus gadus bijis padomes priekšsēdētāja vietnieks un meliorācijas darbinieks.
Par Kokneses Goda pilsoni kļuvis arī tagadējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Viņš savulaik, vēl esot tikai Saeimas deputāta kandidāts, atbalstījis koknesiešu sporta halles celtniecību.
Strādā savam pagastam
Daudzi koknesieši atzinīgi novērtējuši arī pagasta padomes priekšsēdētāja Viestura Cīruļa devumu savam pagastam. Nu jau ceturto sasaukumu Cīruļa kungs veiksmīgi vada pagasta padomi, kurā ir gan spēcīga pozīcija, gan aktīva deputātu opozīcija. Vajadzīgas zināšanas un diplomāta talants, lai dažkārt no pilnīgi pretējiem viedokļiem atrastu zelta vidusceļu, kurš pagastam būtu izdevīgākais. Cīruļa kungs līdz šim to pratis, viņš ir arī viens no tiem pašvaldību vadītājiem, kurš nodibinājis ciešus sakarus ar draugiem ārzemēs, Kokneses attīstībai piedalās un veido dažādus projektus, kā arī lielu uzmanību velta kultūrai un izglītībai.
Apbalvo draugus Vitingenā
Kokneses Goda pilsoņu vidū ir arī divi Vācijas pilsoņi no Koknesei draudzīgās Vitingenas. Koknesieši ar šo pilsētu kultūras un saimnieciskā jomā sadarbojas jau septiņus gadus. Labums no tiem ticis ne tikai koknesiešiem, bet visam Aizkraukles rajonam. Piemēram, ar Vitingenas draugu, īpaši pilsētas direktora Johanessa Plumeijera atbalstu, Aizkraukles rajona lauksaimnieki no dažādiem pagastiem brauca uz Vāciju pieredzes apmaiņā, vitingenieši līdzējuši arī jaunu dzirnavu iegādei SIA “Velēna” maltuvei.
— Koknesieši īpaši labi pazīst Valdrautes Burmanes kundzi, pie kuras parasti dzīvo viesošanās laikā. Šī dāma savā pilsētā bauda lielu cieņu, apbrīnojamas ir viņas organizatores spējas. Viņas mājās labi jūtas gan pieaugušie, gan jaunieši, par kuriem viņa rūpējas kā par savējiem, — stāsta Cīruļa kungs.
Aizkraukles saknes
Aizkraukles pilsētai ir 31 Goda pilsonis, trīs no viņiem — Ludvigs Elītis, Ērika Ezeriņa un Elvīra Savicka — nu jau mūžībā.
Aizkraukliešiem Goda pilsoņa nosaukumi piešķirti četras reizes. Pirmo reizi pilsētas 30. dzimšanas dienā — 1997. gada 7. janvārī, otrreiz — tā paša gada 15. maijā, trešo — 1998. gada 13. novembrī un ceturto — šovasar pilsētas 35 gadu jubilejā.
Šo cilvēku lielākā daļa savu dzīvi saliedējusi ar Aizkraukli jau kopš HES būvbedres, pirmās barakas un dzīvojamās mājas celtniecības. Viņus godam varam uzskatīt par mūsu jaunās pilsētas saknēm. Par katru no viņiem varētu uzrakstīt grāmatu, bet pats galvenais — šie cilvēki pilsētai ziedojuši zināšanas, darbu un mīlestību. Viņiem Aizkraukle ir pašu veidota un lolota, tāpēc dārga un tuva, jo te izauguši bērni, jaunas takas iemin viņu mazbērni un pat mazmazbērni.
Visu labo nenosaukt
Nav tādu svaru vai kāda mēra, ar ko varētu precizēt, ko katrs no Goda pilsoņiem Aizkrauklei devis. Nevar nosvērt daļu sirds un godaprātu, nevar visus labos darbus nosaukt. Tāpat kā nevar saskaitīt, cik koku Aizkraukles 2. vidusskolas dārzā, Daugavmalā takas veidojot, un pie luterāņu baznīcas iestādījis Leons Geikins. Pie muzeja zaļo arī viņa vadībā 1998. gadā stādītā Goda pilsoņu ošu birzīte.
Nevar saskaitīt arī, cik mūziķu un mākslinieku Taigas Kalvišķes, Mirdzas Blimbergas un Ksenijas Zelmenes audzēkņu, kuros viņas iedegušas dievišķo talanta dzirksti, nes pasaulē Aizkraukles vārdu. Vai kāds var saskaitīt tos aizkraukliešus, kurus sagaidījis ginekologs Aristīds Rogulis?
Vērtības, kuras nevar izmērīt un nosvērt
Vai kāds var precīzi pateikt, cik nozīmīga bijusi mūsu Epšteinas draugu palīdzība gan pilsētas maznodrošinātajiem iedzīvotajiem, skolām, pirmsskolas mācību iestādēm, bet pats galvenais — slimnīcai? Pateicoties Fluhu pāra enerģijai un labestībai slimnīcas bērnu nodaļā ir jaunas gultas, bet Hartmuts Dittmers daudz palīdzējis mūsu ķirurgiem, neskaitāmas reizes vairāku gadu laikā saņemti medikamenti un dažāda aparatūra.
Daļa Aizkraukles Goda pilsoņu nu jau pelnītā atpūtā, bet daudzi joprojām strādā. Pirms gada pensijā devusies Goda pilsone un Aizkraukles slimnīcas galvenā māsa Viktorija Sapo, kura par šo augsto apbalvojumu ir lepna, bet tajā pašā laikā vēl joprojām sev jautā — kāpēc izraudzījās tieši mani, ja kolēģu vidū ir daudz labu darbu darītāju?
Strādā pie vienīgā ķirurga
Viena no atbildēm varētu būt — tāpēc, ka stāvējāt pie pilsētas dzimšanas šūpuļa! Viktorijas kundze jau tālajā 1962. gada 2. augustā sākusi strādāt Pļaviņu HES medicīniski sanitārajā daļā par medicīnas māsu pie vienīgā ķirurga, kurš ārstējis HES celtniekus. No 1973. gada līdz aiziešanai pensijā 2001. gadā, viņa bija slimnīcas galvenā māsa. Pirms gadiem desmit es par Viktorijas kundzi rakstīju, un toreiz slimnīcas ārsti visi kā viens apgalvoja, ka viņa esot slimnīcas labais gariņš.
Beidzot atpūtusies
— Strādāju sev patīkamu darbu un baudīju kolēģu cieņu un sapratni, tāpēc pensijā devos tikai 65 gadu vecumā. Tam gatavojos apmēram pusgadu, jo tik nopietnu lēmumu nav viegli pieņemt. To, cik nogurusi patiesībā biju, sapratu tikai šovasar, kad jau gadu atpūšos. Tāpēc tiem, kuri ir par pensijas vecuma palielināšanu sievietēm, varu ieteikt to nedarīt. Sievietēm ilgus gadus strādāt tomēr ir ļoti grūti, — atzīst Viktorija Sapo.
Dāliju pilsēta
Jautāju Viktorijas kundzei, kas viņai Aizkrauklē patīk un kas nomāc?
— Patīk pilsētas sakoptība, zaļums, upe, svaigais gaiss. Dāliju un citu puķu stādījumi ir apburoši un priecē gan aizkraukliešus, gan mūsu viesus. Savu darbu godam veic sētnieki, bet netrūkst arī viņu darba nonicinātāju. Kā lai citādi nosauc tos, kuri piegružo kāpņutelpas, salauž soliņus, apgāž atkritumu tvertnes? Tas sāpina katru kārtību mīlošu cilvēku. Vajag cienīt citu darbu, patiesībā, tie, kas to nedara, arī paši neko sabiedrībai nedod, tikai ņem un posta, — atzīst Viktorijas kundze.
Bērnā redz personību
Līdzīga rūpe ir arī skolotājai Ārijai Karakonei, kura nu jau 52. rudeni dosies uz skolu, lai mācītu saviem audzēkņiem latviešu valodu un literatūru. Viņa nepamet palaidnīgo pusaudzi pašplūsmā, uzskatot, ka no tāda delvera tāpat nekas labs neizaugs. Nesūdzas par viņu skolas vadībai un vecākiem, bet cenšas rast kopīgu valodu, ar kaut ko labu jaunieti ieinteresēt.
Tieši tāpēc skolotāju Karakoni audzēkņi vēl no viņas pirmajiem izlaidumiem atceras, ciena un mīl, kaut pašiem jau tagad gandrīz tikpat sudrabota galva kā skolotājai. Skolotāja uzskata, ka viņai laimējies strādāt labu direktoru — Leona Geikina un Leona Līduma— vadībā.
— Esmu stingra skolotāja, bet ne despotiska. Katrs cilvēkbērns nāk no ģimenes, kur ne vienmēr saņem mīlestību un sapratni. Es par katru man uzticēto bērnu jūtu atbildību, tāpēc cenšos pret viņu izturēties kā pret personību, — saka skolotāja Karakone.
Tomēr vislielāko gandarījumu skolotājai dod vecāku iesniegumi, kuros viņi lūdz skolotājai Karakonei mācīt viņu bērniem latviešu valodu un literatūru. Arī latviešu valodas kopšanas jomā skolotāja, darbodamās Valsts valodas atestācijas komisijā, veikusi pamatīgu darbu vairāku gadu garumā. Tā ir tikai daļa labo darbu, ko veikusi un turpina darīt Ārija Karakone.
Novērtē arī Latvijā
Radošu ideju pārpilni — tā var teikt par Goda pilsoņiem enerģētiķiem Jāni Knoku, Induli Šakaru un Hariju Jaunzemu. Viņi savas zināšanas lieti izmanto gan enerģētikas nozarē, gan sabiedriskajā dzīvē.
Harijs Jaunzems par aizkrauklieti kļuva HES celtniecības laikā. Bez viņa devuma neiztiek arī Latvijas mērogā. Jaunzema kungs ir Daugavas hidrostacijas veterānu padomes priekšsēdis, “Latvenergo” pensionāru padomes loceklis, Latvijas elektroenerģētiķu biedrības valdes loceklis un Aizkraukles pilsētas domes konsultatīvās padomes, kurā darbojas 12 cilvēku, vadītājs.
Labestība un vienkāršība staro no Aizkraukles pilsētas domes sociālās aprūpes darbinieces un Goda pilsones Irēnas Žurzdinas. Nereti gadās dzirdēt negatīvas atsauksmes par sociālo darbinieku augstprātību un netaktiskumu, bet par Irēnas kundzi aizkrauklieši saka tikai labāko.
Ideja — dibināt klubu
Lai arī Irēnas kundze nu jau pensijā un darbā ir tikai nepilnu slodzi, stundas neskaita. Viņa priecājas par iecerēm bijušajā bērnudārza “Pasaciņa” ēkā iekārtot dienas centru maznodrošinātajiem aizkraukliešiem. Ar virtuvi, veļas mazgātavu, rotaļu istabu bērniem un atpūtas telpām vecļaudīm.
— Man radusies ideja, ka vajadzētu kaut ko noorganizēt tieši Goda pilsoņiem. Kādu biedrību vai interešu klubu. Mēs varētu sanākt biežāk kopā, lai lemtu, ko varam darīt savai pilsētai, tikties ar aizkraukliešiem, būt atklātāki un izpalīdzīgāki, — uzskata Irēna Žurzdina.
***
Aizkraukles Goda pilsoņi
Aizkraukles Goda pilsoņu viņu vidū ir enerģētiķi Indulis Šakars, Jānis Knoks, Harijs Jaunzems un Edvīns Voits; mediķi Inta Lāce, Viktorija Sapo, Aristīds Rogulis, Marija Šteinarte; kultūras un mākslas pārstāves Taiga Kalvišķe, Mirdza Blimberga, Regīna Paukšte, Ksenija Zelmene, izglītības darbinieki Zita Dzelzkalēja, Undīne Ezeriņa, Leons Geikins, Valērija Sakauska, Vizma Sirmace, Mirdza Vainovska, Ārija Karakone, Anna Stare; vadošs darbinieks Ansis Eglīte; sociālā darbiniece Irēna Žurzdina; aktīvi sabiedriskie darbinieki Lūcija Pupiņa un Edgars Pušķis; pensionētais kopsaimniecības “Aizkraukle” priekšsēdētājs un jauniešu darbaudzinātājs Jānis Ozoliņš, kā arī trīs Vācijas pilsoņi un Aizkraukles pilsētas labdari — epšteinieši Silvija un Francis Fluhi un ārsts Hartmuts Dittmers.
***
Kokneses Goda pilsoņi
Jānis Āboliņš — ilggadējs deputāts, sabiedriskais darbinieks
Jānis Blese — pensionēts skolotājs, Kokneses vēstures pētnieks, grāmatas “Koknese” autors
Valdraute Burmane — sadraudzības pilsētas Vitingenas (Vācijā) viesu uzņēmēja, pensionēta skolotāja
Viesturs Cīrulis — Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs kopš 1990. gada
Rita Gaiša — Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolotāja
Kārlis Greiškalns — LR Izglītības un zinātnes ministrs
Valērijs Kozlovs — SIA “Kūdras enerģija” direktors
Rasma Novika — pensionēta skolotāja
Dainis Putniņš — bijušais ilggadējais Kokneses pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks, meliorācijas darbinieks
Johaness Plumeijers — sadraudzības pilsētas Vitingenas direktors
Ernests Skopāns — uzņēmējs, SIA “Velēna” valdes priekšsēdētājs
Vilis Vītols — uzņēmējs, “Māras” bankas īpašnieks, I. Gaiša Kokneses vidusskolas atbalstītājs
