Pagājušajā nedēļā visā Latvijā norisinājās ikgadējās Rīcības dienas, kurās vairāk nekā 46 000 Latvijas skolēnu un 5000 pedagogu iesaistījās dažādos pasākumos ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību klimata krīzes problēmai un ikvienu rosināt uz rīcību, kas var palīdzēt to mazināt. Arī Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā notika dažādi pasākumi visas nedēļas garumā.
Kā katru gadu, īstenojām pasākumu ciklu, kas pievērš gan skolēnu, gan sabiedrības uzmanību aktualitātēm vides aizsardzības jomā un klimata pārmaiņām, kā arī aicina pārdomāt un mainīt savus ieradumus attiecībā uz vidi. Nedēļu aizsākām ar Vides izglītības fonda pārstāvja Edmunda Cepurīša lekciju “Pārmaiņas mums apkārt”, kurā gan skolēni, gan skolotāji, gan vecāki tika informēti par klimata pārmaiņu radītajiem draudiem mūsu planētai un nākotnei. Otrdien skolu izgreznoja plakāti, kurus skolēni veidoja, piedaloties lielākajā klimata protestā Latvijas vēsturē “Gājiens nākotnei”. Tajos bija saukļi — “Mums nav planētas B”, “Dievs, tava zeme deg, pasargā dabu mums”, “Katra katastrofu filma sākas ar to, ka valdība ignorē kādu zinātnieku” un citiem. Trešdien ekopadome īstenoja ko Latvijā vēl nebijušu akciju “Pusdienas bez ēdiena”, kurā ekopadomes pārstāvji savu pusdienu starpbrīdi pavadīja pie uzklāta galda bez ēdiena skolas foajē ar mērķi pievērst skolēnu un skolotāju uzmanību tam, kā klimata pārmaiņas ietekmēs mūsu nodrošinātību ar ēdienu nākotnē, kad pieprasījums augs par 60 — 98 procentiem. Tomēr neparedzami un ekstrēmi laika apstākļi sistēmā, kur 80 procenti lauksaimniecības balstās uz lietu un paredzamiem laika apstākļu modeļiem, šo pieprasījumu būs arvien sarežģītāk apmierināt.
Ceturtdien par šo pašu tēmu protestējām Skrīveru centrā, bet piektdien organizējām vides viktorīnu visai skolai, kurā katram skolēnam bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas, atbildot uz 10 jautājumiem par klimata pārmaiņu tēmu. Šajā aktivitātē kopā piedalījās 189 skolēni no visām pamatskolas un vidusskolas klasēm.
Kādēļ Latvijā tiek rīkotas Rīcības dienas? Nav šobrīd svarīgākas un steidzamākas vides problēmas par klimata krīzi. Lai arī klimats lēnām mainījies vienmēr, pēdējā gadsimta laikā cilvēki ar naftas produktu, gāzes un akmeņogļu dedzināšanu jau par 40 procentiem palielinājuši svarīgās CO2 gāzes daudzumu Zemes atmosfērā, aizsākot planētas sasilšanu un straujas, neparedzamas klimata pārmaiņas. Pirmās izmaiņas redzamas jau šobrīd gan Latvijā, gan citur pasaulē, apdraudot dzīvo dabu, lauksaimniecības ražas, veselu pilsētu un pat valstu pastāvēšanu. Tomēr tikai no mūsu rīcības atkarīgs, vai klimata pārmaiņas nesasniegs katastrofālus apmērus, rezultātā padarot lielu Zemes daļu cilvēkiem neapdzīvojamu. 2018. gadā zinātnieki pēc pasaules līderu lūguma publicēja visas aktuālās informācijas apkopojumu, kurā secināts — lai novērstu katastrofālās sekas, nepieciešams pārstāt piesārņot atmosfēru līdz 2050. gadam. Tas joprojām ir pilnībā iespējams, lai gan prasīs lielas pārmaiņas mūsu dzīvēs. Tāpēc svarīgi atgādināt, ka vēlamies nākotni bez klimata krīzes.
Rīcības dienu īstenotāji Latvijā — Vides izglītības fonds — savā paspārnē pulcē vairāk nekā 180 izglītības iestāžu. Ekoskolu programma darbojas 59 valstīs, un tajā iesaistījušies teju 46 tūkstoši skolas un 13 miljoni skolēnu. Ikviena skola var brīvprātīgi pievienoties ekoskolu saimei, veicot videi un ilgtspējas principiem atbilstošas rīcības.
