Pagājušajā mācību gadā jaunjelgavietis Raivis Kurtišs mācījās Amerikas Savienotajās Valstīs —Grinvilā Dienvidkarolīnas štatā. Mācoties 11. klasē, Bereas augstskolā viņš pavadīja vienu gadu.
Pagājušajā mācību gadā jaunjelgavietis Raivis Kurtišs mācījās Amerikas Savienotajās Valstīs —Grinvilā Dienvidkarolīnas štatā. Mācoties 11. klasē, Bereas augstskolā viņš pavadīja vienu gadu.
Mācības šajā augstskolā ir par maksu. Raivja vecāki maksāja gan par dēla izglītošanos šajā augstskolā, gan ceļa izdevumus. “Lai dotos studēt uz ASV, bija jāizpilda angļu valodas zināšanu tests. Valodas prasmē nejutos sevišķi stabils, bet jau pēc diviem svešumā pavadītajiem mēnešiem to biju labi iemācījies,” stāsta Raivis.
Bagātās ģimenes studentus neuzņem
Raivis dzīvoja amerikāņu ģimenē, kura viņu bija izvēlējusies pēc iesūtītā apraksta un fotogrāfijas. “Tā bija vidēji situēta amerikāņu ģimene, jo bagātie parasti apmaiņas studentus neuzņem,” stāsta Raivis. “Audžuvecāku mājās man bija sava istaba. Skolā kārtība ļoti stingra, un pat par neizpildītu mājasdarbu zvanīja maniem audžuvecākiem. Vecākus informē arī, ja audzēknis ir nesekmīgs.”
Vieglāk mācīties Amerikā
Raivis atzīst, ka Amerikā mācīties esot vieglāk — mazāka mācību slodze. Katru semestri skolēns izvēlas četrus mācību priekšmetus, kurus vēlas apgūt. Raivis sākumā izvēlējās algebru, Amerikas vēsturi, literatūru un sportu, bet otrajā semestrī turpināja apgūt algebru un mācījās arī psiholoģiju, fiziku un informātiku. Katrā priekšmetā semestra beigās bija jāizpilda pārbaudes darbs. Ja to veic nepietiekamā līmenī, ir iespēja pildīt vēlreiz.
“Mācību stundas ļoti interesantas. Pārsvarā klausījāmies pasniedzēju stāstīto, izmantojām arī ļoti daudz izdales materiālu,” atceras Raivis. “Audzēkņi ir ieinteresēti labāk mācīties, jo jau vidusskolas gados krāj punktus, lai varētu iestāties augstskolā.”
Amerikā atšķiras arī mācību programma. Raivis saka, ka daudzko no tā, kas bija jāapgūst algebrā, viņš bija mācījies jau 10. klasē Latvijā. Dažas tēmas gan viņš mācoties tikai šogad — 12. klasē.
Skolā dežurē policisti
“Kārtība skolā ir ļoti stingra. Ik dienas skolā dežurē divi policisti. Katram skolēnam jānēsā personas karte, lai skolā neieklīstu sveši cilvēki. Kāds skolēns piedraudēja izrēķināties ar pārējiem, viņu uzreiz apcietināja.”
Gada laikā skolā nav notikuši rupji disciplīnas pārkāpumi. Skolas administrācija piemēro sodu sistēmu tiem audzēkņiem, kuri skolā smēķē — ziņo vecākiem, trīs dienas pēc pārkāpuma nedrīkst apmeklēt skolu. “Pretēji sabiedrībā valdošajam uzskatam skolā narkotikas nelieto, vismaz es neko tādu neievēroju. Pēc skolas gan tās piedāvā diezgan brīvi,” stāsta Raivis.
Raivis atzīst, ka amerikāņu jaunieši ir daudz atklātāki un brīvāki attieksmē viens pret otru. Vairāk stāsta par savām problēmām, uzklausa viens otru un grib dzirdēt arī citu viedokli. Ja gadās kāda ķibele, visi piedāvā palīdzību.
Piešķir klauna titulu
Klasē, kurā mācījās Raivis, bija skolēni no dažādām pasaules valstīm: Spānijas, Krievijas, Grieķijas, Meksikas. Ar meiteni no Krievijas bija vieglāk saprasties, draudzīgas attiecības izveidojās ar meksikāņu un grieķu jauniešiem.
Katram skolēnam mācību gada sākumā izsniedz dienasgrāmatu, kurā ir visu administrācijas darbinieku vārdi un tālruņa numuri, arī skolas kārtības noteikumi, kuri strikti jāievēro.
Bereas augstskola ik gadu izdod gadagrāmatu, kurā atspoguļoti spilgtākie skolas dzīves notikumi. Tajā var lasīt gan par labākajiem sportistiem, gan sirsnīgākajiem draugiem, arī skaistākajiem jauniešiem. Grāmatu grezno skolas lielāko jokdaru jeb klaunu fotogrāfijas.
Latvija kā svešvārds
Audžuģimene regulāri gāja uz baznīcu un ņēma līdzi arī Raivi: “Pārsteidz, ka baznīcu apmeklē tik daudz jauniešu. Trešdienu vakaros tur notiek pasākumi tieši jauniešiem. Viņi dzied dziesmas par Dievu, rīko dažādus aizraujošus vakarus. Iepazinos ar daudziem interesantiem cilvēkiem.”
Vai Amerikā kaut ko zina par Latviju? “Nē, Latvijas vārdu Amerikas jaunieši nav pat dzirdējuši,” saka Raivis. “Viņi interesējās, kur to meklēt. Rādīju kartē un stāstīju par savu valsti. Latvijas vārds bija zināms vienīgi kādam puisim no Grieķijas, arī vecākās paaudzes cilvēki to ir dzirdējuši.”
Raivis atzīst, ka Amerikā pavadītais gads viņam ir bijis noderīgs: “Labi iemācījos angļu valodu. Kļuvu patstāvīgāks, sāku izprast daudzas lietas, par kurām agrāk pat neaizdomājos. Mācību ziņā jūtos līmenī, un nav tā, ka tālā valsts man devusi tikai dzīves skolu.”
