Draudzīgais aicinājums Pļaviņu domei.
Draudzīgais aicinājums Pļaviņu domei
Manās rokās nonācis izdevums, kuru veidojusi Sandra Pumpure. Radīta patiesi slavinoša oda pašreizējai Pļaviņu domei. Tak” jau laikam tas ir izdevums, kas Pļaviņas padarīja slavenas “Panorāmā”, kur tika minēta avīze, kas izdota par pilsētas budžeta naudu.
Tajā ir gan domes labie darbi, gan cēlie nodomi, pat apsveikumi visiem Pļaviņu un apkārtnes jubilāriem, kuriem apaļas jubilejas vecuma amplitūdā no 20 līdz 90 gadiem! Atļaušos citēt dažus no 2005. gadā paredzētajiem darbiem: attīrīšanas stacijas izbūve Gostiņos (nodrošinās kvalitatīvu dzeramo ūdeni), izbūvēs dziļurbuma aku, atjaunos gājēju celiņus, beigs maģistrālā ūdensvada izbūvi, rekonstruēs notekūdeņu kanalizāciju, attīstīs tūrismu — sakārtos Daugavas krastu vecajā pārceltuves vietā — ar uzgaidāmajām telpām, tūrisma kartēm, autostāvvietām, sakārtos parku un kultūras namu, izbūvēs jaudīgas attīrīšanas iekārtas… Ziniet, varētu domāt, ka Pļaviņas ir naftinieku multivalstiņa, kurai nav īpaši jābažījas par līdzekļiem!
Diemžēl man bieži nākas būt Gostiņos un labi redzēt turienes iedzīvotāju sūro ikdienu. Nē, te nebūs runa par bezdarbu, mazajām pensijām un slikto sociālo aprūpi. Tik vien kā par ūdeņiem, ar kuriem dome dāsni sola nodrošināt pļaviņiešus — gan attīrītiem, gan dziļurbuma, gan kanalizācijas. Runa šoreiz par citiem ūdeņiem — ūdeņiem, kas mutē smeļas.
Katru gadu Gostiņu un Pļaviņu iedzīvotājiem kā lāsts ir vižņi Daugavā un tiem sekojošie plūdi Daugavā un Aiviekstē, īpaši Gostiņos. Man zināmie cilvēki, kuri dzīvo Gostiņos, nebūt nav jaunības pilnziedā, bet vecuma saliekti ļaudis, kuri nav pelnījuši gadu no gada izsmelt savus pārplūdušos pagrabus, celt māju bēniņos visu savu iedzīvi — mēbeles, grāmatas un pat mājlopus. Dzert nervu un sirdszāles un paši saviem spēkiem tikt galā ar iedzīves stutēšanu uz stalažām un tad visa tā nodabūšanu lejā un ierastās kārtības ieviešanu mājā. Tas, kas to ne reizi nav darījis, pat nevar iedomāties to nenormālo darbu un bezmiega naktis, klausoties turpat netālu šalcošajos viļņos — nāk tuvāk vai nenāk… Nav neviena, kas viņiem palīdzētu — pašu bērni tālu, un pašvaldības cilvēkiem tas šķiet tik pierasti — gan jau paši tiks galā.
Plūdu laikā tikpat neizbrienami kā māju pagalmi un piemājas dārzi ir nesen atjaunotie Gostiņu vienīgās lielās ielas trotuāri — tie ir pārplūduši, jo ir zemāk par ielas braucamo daļu. Katru reizi, kad pavasara sākumā iebraucu Pļaviņās, ar bažām vēroju Daugavu un iztēlē jau redzu savu paziņu — veco cilvēku — sastrādātās sāpošās rokas. Atkal pēdējiem spēkiem viņi glābs savu iedzīvi un paši sevi un būs laimīgi, ka šogad plūdi tikuši tikai līdz mājas slieksnim vai kūtiņai, nevis mājā pie grāmatskapju zemākiem plauktiem vai virtuvē pie elektroierīcēm. Tā vietā, lai solītu zilus brīnumus, domnieki, parūpējieties par tiem, kuri katru gadu slīkst plūdos, zaudē savus nervus un veselību. Ticiet man, tādos brīžos jums nevelta nevienu labu vārdu.
Gadu no gada tiek sasauk tas ārkārtas komisijas, tam tērēta valsts nauda un cilvēku jau tā dārgais laiks, uz Pļaviņam brauc ministri, ierēdņi un armijas vīri, dala zābakus, laivas un munīciju spridzināšanai (kura pēc tam pazūd nezināmā virzienā, un ik gadu tiek dotas jaunas laivas, zābaki utt.), norīko apsardzi Daugavas krastos, evakuē iedzīvotājus, bet — varbūt vajag vienreiz noskaidrot un pateikt sabiedrībai, kas tur ir par problēmu, ka vienā un tajā pašā vietā katru gadu sablīvējas ledus? Katru gadu vienā un tajā pašā vietā! Un visi brīnās… Tak” ne jau laika apstākļi pie tā vainīgi, bet tas, kas bremzē straumi. Un cēlonis ir Daugavas ūdeņos un aizdambētajā dabiskajā lejtecē.
Varbūt vienkārši vajag iztīrīt ar grants atsijām aizskaloto Daugavu? Tas būtu ērtāk, lētāk un nesāpīgāk. No iedzīvotājiem, kas rakstījuši iesniegumus domei un lūguši palīdzēt plūdu novēršanā, piedalījušies domes sēdēs, zināms, ka dome izvairās izskatīt šo jautājumu, arī karjera īpašnieki par to neko negrib dzirdēt. Tam nav saprotama iemesla, jo plūdi taču apdraud ne tikai viensētas, bet arī pašu pilsētu. Ledus spridzināšana taču atstāj iespaidu uz veco ēku mūriem, ūdeņi mērcē mazdārziņus, ledus grauj dārza mājiņas un skalo māju pamatus. Domniekiem tam vajadzētu būt saprotamam, bet viegli jau runāt tam, kurš pats tur nedzīvo. Ja kaut viens domnieks dzīvotu Pļaviņu plūdu zonā vai Gostiņos, uzreiz sāktu rīkoties, juzdams, ka nevar iziet no mājas, jo kājas slapjas paliek jau priekšnamā…
Starp citu, vecā pārceltuve, kuru dome plāno atjaunot, pēc nostāstiem, bijusi pie kultūras nama. Un vai tad tur nav ledus krāvumu un paaugstināta ūdens līmeņa? Kāda gan autostāvvieta un atpūtas komplekss tur iecerēti un kā ir domāts tikt galā ar šo ikpavasara stihiju? Vajag atrast tam risinājumu, iztīrot Daugavu vai uzceļot aizsargdambi — piesaistot tam kaut vai Eiropas naudu, ja domes līdzekļu nepietiek, un vietējie iedzīvotāji jūs uz rokām nēsās un ievēlēs ne tikai uz vienu vien termiņu, jo balsis būs dabūtas ar labiem darbiem. Ticiet, Plaviņu iedzīvotājiem — vēlētājiem — nevajag ne tīrāku ūdeni, ne jaunu kanalizāciju. Viņiem vajag, lai ūdens nesmeltos mutē. Vārda tiešā nozīmē.
Iveta (uzvārds redakcijai zināms)
