Zināšanas par savu ķermeni, savstarpējo attiecību niansēm un intīmiem jautājumiem bērni un jaunieši šobrīd gūst ātrāk un pilnīgāk nekā pirms gadiem desmit.
Zināšanas par savu ķermeni, savstarpējo attiecību niansēm un intīmiem jautājumiem bērni un jaunieši šobrīd gūst ātrāk un pilnīgāk nekā pirms gadiem desmit. Veselības mācības stundās M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā 5., 8. un 11. klasē, kā arī vidusskolā par TO runā un stāsta atklāti.
Ko skolēni apgūst? Skolas veselības mācības skolotāja Armanda Lasmane stāsta, ka mācību viela ir plaša un katram vecumam atšķirīga — higiēna, pārmaiņas, kas notiek meiteņu un zēnu ķermenī, iespējamās saslimšanas, arī seksuāli transmisīvās slimības un citas intīmas lietas.
— Šobrīd jaunieši ir ļoti zinoši. Mēs savulaik tādi nebijām. Informācija ir visapkārt — dažādos bukletos, žurnālos un televīzijā. Visi zina, kas ir prezervatīvs un kam tas domāts. Mūsu uzdevums ir par to visu sniegt pēc iespējas sakārtotāku informāciju, — stāsta skolotāja.
Ķiķināšana bijusi vienmēr
Viņa atzīst, ka interese par šiem jautājumiem sāk izpausties jau pamatskolas jaunākajās klasēs, bet 8. klases audzēkņiem īpaši. Viņi grib zināt visu un nereti uzdod arī āķīgus jautājumus.
— Ķiķināšana, runājot par intīmām lietām, bijusi vienmēr. Cik lielā mērā, tas atkarīgs no kolektīva. Ir klases, kuru audzēkņi uzreiz aktīvi iesaistās apspriešanā, citās tikai pamazām. Ir gandarījums, kad gada beigās jaunieši atraisās un veidojas dialogs. Pārrunājam, kā erotika atšķiras no pornogrāfijas. Noskaidrojām, ka pornogrāfiju, kas Latvijā aizliegta ar likumu, nevar pielīdzināt erotikai. Mēs visi apbrīnojam mākslas darbus, kuros redzami kaili cilvēki. Arī tā ir erotika, jo cilvēka ķermenis ir skaists, — saka skolotāja Lasmane.
Ārsti grib runāt bez pedagogiem
Skolā nereti ierodas arī ārsti. Ar meitenēm runāts par higiēnas precēm un ar to saistītiem jautājumiem. Medicīnas darbinieki gan vēlas ar skolēniem runāt bez pedagogiem, jo uzskata, ka tad jaunieši ir daudz atraisītāki. A. Lasmane atzīst, ka mediķiem un skolotājiem vairāk jāsadarbojas, tad rezultāts būt daudz labāks. Vairāk šajā darbā jāiesaistās arī vietējiem medicīnas darbiniekiem.
Ne tik senajos padomju laikos skolā uzsvēra, ka dzimumattiecības nav vēlamas līdz 18 gadu vecumam, jo jaunieša ķermenis tām nav nobriedis. Tagad neviens ne apstrīd, ne piekrīt šim atzinumam. Nenoliedzami, šobrīd lielākā daļa jauniešu krietni agrāk iepazīst dzīves juteklisko pusi.
Skolotāja grib skūpstīties
— Nemācām, ka tas ir slikti, bet stāstām, kā kurā situācijā rīkoties. Svarīgi zināt, kad un kur ko darīt. Reiz skolā skūpstījās kāds pārītis. Skolotāja, vēlēdamās likt viņiem saprast, ka tā nevajadzētu, teica: viņai arī gribas to darīt. Zēns nepalika atbildi parādā un atteica, ka viņš tagad ir aizņemts. Es tādā situācijā teiktu, ka šai nodarbei nav ne īstā vieta, ne laiks. Skola ir vide, kur ir savi noteikumi, un savstarpējās attiecības var izrādīt citur. Visās klasēs mēs daudz mācāmies, kā pieņemt lēmumus. Ir speciāla shēma, pēc kuras jaunietis var sev palīdzēt. Sākumā jāapzinās problēma. Meklējot palīdzību un runājot par to, var rast risinājumu, — atzīst A. Lasmane.
Būs labi vīri un sievas
Pēc skolotājas domām, lielākā daļa viņas audzēkņu būs labi vīri un sievas, jo atbildīgi izturas pret attiecībām.
Skolā ikvienu mācās uzņemt tādu, kāds viņš ir. Daži pedagogi gan uzskata, ka, pārmērīgi baidoties pārkāpt bērna tiesības, skolotāji necenšas ar skolēnu izrunāt viņa problēmas. Ja ģimenē ir sarežģījumi, tos lielākoties noklusē, un dažkārt bērnam vai jaunietim nav pie kā vērsties.
Vecāki paļaujas uz televīziju
Kā vecāki uztver veselības mācībā viņu atvasēm mācīto? Gados jaunie un aizņemtie domā, ka televīzija un citi plašsaziņas līdzekļi tik un tā sniedz visu informāciju par šiem jautājumiem. Tie, kuri gados vecāki, ir aizspriedumaināki, jo paši nav raduši runāt par intīmām lietām.
— Grāmatu un citu mācību materiālu ir daudz, bet diemžēl veselības mācībai atvēlēta tikai viena stunda nedēļā. Turklāt šo vielu paredzēts iekļaut sociālajās zinībās. Domāju, ka pedagogs, kurš nav specializējies šajā mācību priekšmetā, nespēs mācīt to kvalitatīvi. Tas būs solis atpakaļ, — saka skolotāja.
Ko par veselības mācībā stāstīto domā vecāki?
— Jau pirms diviem gadiem klases audzinātāja informēja, ka runās ar bērniem par intīmām problēmām, jo ir jautājumi. Man patīk, ka šajās stundās pievērsta uzmanība higiēnai. Es varu no rīta līdz vakaram teikt, ka jāmazgājas un jātīra zobi, bet dažkārt to pat nesadzird. Teiktajā no malas bērni ieklausās, — stāsta 5. klases skolēna māmiņa Ināra.
— Neesmu pārliecināta, cik plaši par intīmām lietām jāstāsta jauniešiem skolā, tomēr labāk, lai viņi zina pilnīgu informāciju, nevis kaut ko aptuvenu. Ar meitu esam izrunājušās par higiēnu, skolā viņa saņem papildus informāciju. Tas ir labi, jo mana māte par tādām lietām nestāstīja neko. Šobrīd ir daudz informatīvu materiālu. Agrāk tādu bija maz. Ja daudzas lietas izrunātu ģimenē, bērns mazāk piedzīvotu nepatīkamus mirkļus, — pieredzē dalās kādas pusaudzes māte.
