“Katrs bērns ir personība, bet vecākiem ļauts viņus tikai ievirzīt labajā, kas dzīvē ir,” saka secietis Andrejs Tišlers. Triju bērnu tētis, kurš ar savām atvasēm cenšas vairāk būt kopā un interesēties par viņu gaitām.
Kad jautāju Andreja sievai Kristīnei, vai viņš ir labs tētis saviem bērniem, viņa atbild nedomājot: jā! “Man patīk ne vien miers, kādu spējam uzturēt savā ģimenē, uz bērniem nekliedzam, bet arī tas, kā Andrejs radina bērnus pie darba, pat mazajam māca vīru darbus,” bilst māmiņa. “Taču galvenais, ko viņā novērtēju, ir tas, ka Andrejs ir stabils vīrietis. Kā stiprs ozols, kura aizvējā varu patverties no jebkurām dzīves vētrām, varu uz viņu paļauties. Un man šī sajūta ļoti patīk.”
Noteikumiem jābūt
“Neesmu stingrais tētis, bet bērniem ir jābūt skaidri zināmiem noteikumiem. Viņi zina, ko drīkst un ko nedrīkst atļauties,” saka Andrejs. “Esam ar sievu vienojušies, ka mums abiem būs vienādas prasības, lai nav tā, ka viens noliedz un paliek sliktais, bet otrs atļauj. Būtiskās lietās visam jābūt skaidram, sīkumos var skatīties pēc situācijas.”
Andrejs bilst, ka bērnam svarīgi ir būt pilntiesīgam ģimenes loceklim, un tas nozīmē arī to, ka jāpalīdz vecākiem, jāatbalsta mazākie. Un galvenais noteikums, kas būtu jāievēro katram bērnam — viņš nedrīkst ignorēt sabiedrību, būt tai neērts, jo pieklājības normas jāievēro un jāzina, kā uzvesties ārpus mājas.
Kad jautāju, vai šie nosacījumi darbojas un bērni aug tādi, kā vecāki viņus grib redzēt, triju bērnu tētis iesmejas: “Viņi ir personības, katrs citādāks, bet mums ļauts viņus tikai ievirzīt labajā, kas dzīvē ir.”
Viens no vecākiem sāpīgajiem jautājumiem parasti ir veikala apmeklējums kopā ar mazajiem. Tišleru ģimenes atvases šajā ziņā gan problēmas nesagādājot, jo ir nosacījums: pirksim nepieciešamo, un būs arī kāds gardumiņš, ko izvēlēsimies. Bērni veikalā scēnas nerīko, neņem un nelūdz, lai pērk to vai to. Andrejs atceras, ka vecākajai meitai Daigai pirms vairākiem gadiem atvēlējuši: izvēlies pati kaut ko garšīgu, un to nopirksim. Meita lēnā solī izgājusi caur veikalu un paziņojusi: “Bet te nekā garšīga nav!”
Savukārt pastarītim Danekam ļoti patīk traktori, un arī veikalā viņš vienaldzīgi nespēj tiem paiet garām. Tad vecāki pagaida, lai viņš mazliet paspēlējas, apskata, un visi var doties tālāk.
Pasauli iepazīst bez bailēm
“Lai gan audzinām viņus vienādi, katrs bērns ir citādāks,” atzīst tētis. Tišleru ģimenes bērniem ir diezgan liela gadu starpība. Vecākajai meitai Daigai ir 15, Nikam — 11 gadu, bet pastarītim Danekam drīz būs divi gadi.
Daiga gan mazotnē, gan tagad, kad mācās 9. klasē, ir ļoti centīga un kārtīga, labi mācās. Kā vecākajai viņai šad tad nākas pieskatīt arī mazo brālīti, taču vecāki cenšas īpaši ar šo pienākumu nenoslogot. “Zinu, ka tas nav nekāds saldais darbs, jo mazajam enerģijas ir pārpārēm. Turklāt kuram pusaudzim gan patīk būt bērnu auklei, ja interesantāk pavadīt laiku kopā ar vienaudžiem,” saka Andrejs. Viņš zina šo sajūtu, jo pats audzis kā vecākais brālis četru dēlu ģimenē. Ar jaunākajiem brāļiem viņam ir deviņu un 12 gadu starpība, un mazos bieži nācies pieskatīt. “Protams, arī es par to sajūsmā nebiju un tāpēc saprotu savu meitu,” bilst tētis.
Niks ir nosvērts un rātns bērns. “Visrāmākais no trijotnes,” saka tētis. Toties mazais Daneks ir ļoti aktīvs, visu zinošs un maz no kā baidās. Pat no ģimenes mīluļa takša šķirnes suņa nē. Suns neesot nekāda maigā rakstura, bet Daneku viņa atņirgtie zobi neattur pat mirklī, kad sunim jāatņem viņa mīļākā rotaļu bumba. Daneks ar vienu roku pietur suņa galvu, ar otru izrauj no mutes bumbiņu un kā uzvarētājs bez emocijām aiziet. Suns rūc, bet bērnam nekož — pacietīgi gaida, kad viņa bumba mazajam apniks un varēs to atgūt. Tāpat Daneks jāsargā no augstuma — brāļa divstāvīgajā gultā viņš uzkāpt māk, bet lejā tikt gan nē. “Risku mazais nejūt, un viņam vēl nav izveidojusies sajūta, ka var krist un sasisties.”
Vai ir atšķirība audzināt bērnu pirms piecpadsmit gadiem un patlaban? “Ir vieglāk, jo kā vecāki esam kļuvuši gudrāki un pieredzējušāki,” saka Andrejs. Daneks esot ļoti ieinteresēts visā, ko dara tētis. Visi trīs ģimenes vīrieši kopā gan skrūvē mašīnu, gan remontē sētu vecmāmiņas mājās. Daneka mīļākā rotaļlieta ir āmurs, un tētis smej: ne velti visiem darba instrumentiem nokrāsoti sarkani kātu gali — lai vēlāk mauriņā var atrast, jo zāle taču būs jāpļauj.
Labākā vieta — mājas
Parastais modelis gan ikdienā, gan atpūtā ir būt visai ģimenei kopā, nevis atstāt bērnus vecmāmiņām. Bērni kopā ar vecākiem sporto, brauc ekskursijās un pie draugiem. “Ņemam bērnus visur līdzi — tā savulaik bija ar vecākajiem un tagad arī ar mazāko,” saka tētis. “Viņi arī īpaši negrib nekur palikt. Mūsu bērniem mīļākā vieta ir mājas, un tas daudz ko izsaka.” Andrejs piebilst: kamēr bērni mazi, jārēķinās, ka ne visur vari būt, taču tiksi nākamgad, kad viņi paaugsies.
Tas gan neattiecas uz vecāku vaļasprieku. Māmiņai Kristīnei ļoti patīk teātris, viņa darbojas Seces amatierteātrī. Kad mamma dodas uz mēģinājumu, bērnus pieskata tētis. “Bez nekādiem pārmetumiem!” piebilst Andrejs. “Kristīne to zina, un mums nav domstarpību. Ir brīži, kad nevaram vienoties, kurš ies un kurš paliks mājās, bet arī tad ir risinājums — paliekam visi mājās, un strīdu nav.” Bieži amatierkolektīva viesizrādēs tuvās un tālās vietās Kristīnei līdzi dodas savējie, arī mazais Daneks.
“Cenšamies bērniem iedot piederības un patriotisma izjūtu,” stāsta Andrejs. Tradicionāli Tišleru ģimene ik rudeni piedalās Lāpu skrējienā apkārt novadam, ved bērnus uz valsts svētku pasākumiem un kopā izstaigā senču takas. Daigai šīs lietas īpaši interesē, un doties līdzi uz vietām, kur tagad jāaprūpē senču kapi, viņa nav mudināma.
Rūpes jādala uz pusēm
Andrejs atzīst, ka par tēti neviens nepiedzimst, bet tikai no vīrieša atkarīgs, cik daudz viņš pats grib iesaistīties bērnu audzināšanā. “Esmu ievērojis, ka vecāku sapulcē skolā ir mammas vien, tikai viens vai divi tēvi,” saka Andrejs. “Jau sen iegājies, ka lielāko atbildību par bērnu audzināšanu uzņēmušās mātes, bet īsti pareizi tas nav. Sievietēm tā atbildības nasta ir pārāk liela, un tēviem būtu laiks uzņemties savu daļu rūpju.”
Vai Tišleru ģimenē Tēva diena ir svētki? “Mazliet ir, bet vairāk ar sievas gādību,” nosmej Andrejs. “Ja Latvijā Mātes dienā visi mīļo un nes ziedus māmiņām, tad Tēva dienā neviens īsti nesaprot, kas jādara. Nepārprotami tas ir vēl viens brīdis, kad ģimenei būt kopā.”
