Līdz šim mani kaitināja uzmācīgās reklāmas, kas aicināja lietot ieliktnīšus ar spārniņiem, tamponus bez spārniņiem, ārstu ieteiktās zobupastas un vismaigākos pamperus.
Līdz šim mani kaitināja uzmācīgās reklāmas, kas aicināja lietot ieliktnīšus ar spārniņiem, tamponus bez spārniņiem, ārstu ieteiktās zobupastas un vismaigākos pamperus. Tagad ar nepacietību gaidu 5. oktobri, kad televizora ekrānā atgriezīsies tik ierastie, gandrīz vai mīļie ieliktnīšu un zobupastu reklāmas klipi, jo pašreizējā uzbāzīgā Saeimas priekšvēlēšanu aģitācija tracina, izraisa riebumu un vienkārši atbaida no jebkura politiskā grupējuma.
Bērnībā dzirdēju vecākus ļaudis sakām: “Labai drēbei reklāma nav vajadzīga, slava iet tai pa priekšu.” Mūsu politiskajām partijām pa priekšu slava acīmredzot neiet, īpaši jau tām, kas ne vienu vien Saeimu bijušas pie varas, lēmušas valsts un tautas likteni.
Klausos pazīstama valstsvīra rāmi un pārliecinoši sacīto: “Jāsakārto nodokļu iekasēšanas sistēma, tad pensijas ik gadu palielināsim par pieciem, septiņiem latiem.” Kungi, kas jums liedza 5., 6. un 7. Saeimas laikā sakārtot nodokļu sistēmu, jūs taču visu laiku esat valdībā! Cits ne mazāk pazīstams runasvīrs labi režisētā klipā samtainā balsī sludina: “Būs, kas skaisti runās, būs, kas lepni braukās pa ārzemēm, bet kas darīs darbu?” Aiz kadra gan paliek domas turpinājums — kā labā darīs? Valsts un mūsu, vēlētāju, labā vai galvenokārt savas (un partiju sponsoru) alkatības apmierināšanai?
Ik pēc stundas ceturkšņa visu televizora ekrānu aizņem pieteikums: apmaksāta politiskā reklāma. Kas spēj saskaitīt un izrēķināt, kādās summās, ar cik cipariem un nullēm izsakāms vārds “apmaksāta”? Domāju, ka godīgā ceļā tik daudz naudas iegūt nav iespējams. Protams, partiju sponsoru līdzekļi priekšvēlēšanu aģitācijas fondos ieplūduši godīgi, tikai jāatceras — tie, kuri maksā, arī pasūtīs, kādi likumi un lēmumi tiem vajadzīgi.
Bet tautai, vēlētājiem, uz ko viņiem cerēt. Vienreiz četros gados būs atdota balss par to partiju, kura pārliecinošos teikumos suģestējošā balsī pratīs iemidzināt vēlētāju saprātu un iekvēlināt simpātijas, un viss turpināsies. Turpināsies gaļas kontrabanda, un, ja kāds steigsies to pārtraukt, sekos Vjačeslava Liscova liktenis. Turpināsies spirta kontrabanda, un, ja kāds to apdraudēs, atkārtos Daiņa Peimaņa pēdējo braucienu. Turpināsies arī naftas produktu kontrabanda, plauks narkotiku, cigarešu, zagtu krāsaino metālu bizness, turpināsies vērtīgāko valsts īpašumu privatizācija, kā saka, par “sviestmaizi”. Turpināsies valsts (lasi — nodokļu maksātāju) naudas pārceļošana no valsts kases neskaitāmo valsts pārstāvju valdēs kabatās. Skolotāji, zinātnieki, medicīnas darbinieki un mākslinieki turpinās strādāt par algu, kas izdzīvot neļauj, bet bada nāvē nomirt arī traucē, taču zemapziņā ausīs turpinās skanēt rāma, pārliecinoša balss no uzmācīga reklāmas klipa: “Kā lemsiet, tā būs”.
