Vēsturē nav bijis sabiedrības, kurā nebūtu apbalvojumu un dažādu atzinības izteikšanas veidu. Latvijā augstākais apbalvojums ir Triju Zvaigžņu ordenis, kuru piešķir par nopelniem Tēvijas labā.
Vēsturē nav bijis sabiedrības, kurā nebūtu apbalvojumu un dažādu atzinības izteikšanas veidu. Latvijā augstākais apbalvojums ir Triju Zvaigžņu ordenis, kuru piešķir par nopelniem Tēvijas labā.
Tāds tas bija pirmās brīvvalsts laikā, tāds atjaunots saskaņā ar prezidenta Gunta Ulmaņa izsludināto likumu “Par Triju Zvaigžņu ordeni” 1994. gada 31. oktobrī. Pirmos apbalvojumus pasniedza 1995. gadā, parasti valsts svētkos 18. novembrī.
Triju Zvaigžņu ordenis ar devīzi “Per aspera ad astra” (“Caur ciešanām uz zvaigznēm”) dibināts 1924. gada 25. martā, pieminot Latvijas valsts dzimšanu 1918. gada 18. novembrī. Okupācijas un Otrās pasaules kara dēļ šo ordeni nepiešķīra vairāk nekā 50 gadu.
Ordeni piešķir par nopelniem Tēvijas labā, kas var izpausties valsts, pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā darbā. Ar ordeni var apbalvot arī obligātā dienesta karavīrus un citu valstu pilsoņus. Par nopelniem uzskatāma ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, kā arī atsevišķi izcili darbi Latvijas neatkarības atjaunošanas vai valsts tālākās nostiprināšanas un veidošanas laikā.
Triju Zvaigžņu ordeņa metu autors ir latviešu mākslinieks Gustavs Šķilters. Triju Zvaigžņu ordeņi top juveliera un metālmākslinieka Jāņa Mikāna zeltkaļu darbnīcā “Kalvis”. Ordeņu lentītes jeb muarē pasūta Dānijā, firmā, kur lenti auda pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Jaunā top pēc tā laika analoga.
Tagadējie ordeņi no iepriekšējiem atšķiras ar to, ka tagad uz tiem ir atjaunošanas datums un tekstā nomainīts šrifts. Viss pārējais palicis kā iepriekš. Tikai agrāk, kad tehniskās iespējas bija pieticīgākās, ordeņa zvaigzni izgatavoja no vairākām detaļām, pēc tam tās salodējot. Tagad to izgatavo no vienas detaļas. Taču joprojām tas ir rūpīgs un lēns roku darbs.
Ordeņus un goda zīmes pasūta Prezidentes kanceleja, bet apmaksā valsts. I šķiras ordeņa ar ķēdi aptuvenās izgatavošanas izmaksas ir 900 latu, bez ķēdes — ap 300 latu, II šķiras — vairāk nekā 200 latu, III—V šķiras — ap 70 latu. Goda zīmes izgatavošana izmaksā ap 20 latu.
Ordenim ir piecas šķiras. Personu, kura apbalvota ar I šķiras ordeni, sauc par lielkrusta komandieri, ar II šķiras — par lielvirsnieku, ar III šķiras — par komandieri, ar IV šķiras — par virsnieku, ar V šķiras — par kavalieri. Ordenim ir arī triju pakāpju goda zīmes: I pakāpes — zelta, II pakāpes — sudraba, III pakāpes — bronzas.
(Sagatavots pēc interneta materiāliem)
***
Kopš Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanas laikā no 1994. gada līdz 2003. gada 28. oktobrim piešķirti:
I šķiras ordenis — 29,
II šķiras ordenis — 58,
III šķiras ordenis — 285,
IV šķiras ordenis — 417,
V šķiras ordenis — 325,
I pakāpes goda zīme — 386,
II pakāpes goda zīme — 123,
III pakāpes goda zīme — 21.
***
Aizkraukles rajona iedzīvotāji un mūsu novadnieki, kuri saņēmuši valsts augstāko apbalvojumu:
* Nacionālo bruņoto spēku Rīgas garnizona komandieris Juris Vectirāns 1995. gadā apbalvots ar IV šķiras ordeni,
* dzejniece Velta Toma (1912.—1999.) 1995. gadā apbalvota ar IV šķiras ordeni,
* agronoms Jānis Auseklis 1997. gadā apbalvots ar V šķiras ordeni,
* skolotājs Leonīds Antons (1933.—1999.) 1998. gadā apbalvots ar V šķiras ordeni,
* rakstniece Lūcija Ķuzāne 2003. gadā apbalvota ar IV šķiras ordeni.
Goda zīme piešķirta:
* Skrīveru zinātnes centra zinātniekam Artūram Borukam (1997.),
* feldšerei Zinaīdai Avotiņai (1998.),
* ārstam Aristīdam Rogulim (1998.),
* sociālajai darbiniecei Valentīnai Vdovinai (1998.),
* sporta biedrības “Vārpa” Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājam Ērikam Tatarčukam (1999.),
* skolotājai Rasmai Novikai (1999.).
