Trešdien, 10. janvārī, Aizkraukles pilsēta un rajons svinēja 40 gadu jubileju.
Trešdien, 10. janvārī, Aizkraukles pilsēta un rajons svinēja 40 gadu jubileju. Novada domes vadība pilsētas kultūras namā uz svinīgu pieņemšanu bija ielūgusi bijušos pilsētas un rajona vadītājus, pagastu un pilsētu pārstāvjus, uzņēmējus, draugus no Lietuvas Republikas Biržiem un citas personas.
Mēdz teikt, ka 40 gadu cilvēkam ir kritiskais vecums, kad savā dzīvē kaut ko gribas mainīt. Pilsētai tik vien gadu — tas ir nieks, viss vēl priekšā, tomēr kaut ko mainīt, uzlabot, pilnveidot var vienmēr. Tas arī tiks darīts. Savā uzrunā to solīja pašreizējais Aizkraukles mērs Vilnis Plūme.
Viņš arī uzsvēra, ka novads jubileju janvārī parasti nesvin, bet dara to vasarā, kad svētkus var “pastiept garumā” un tajos var piedalīties vairums novada iedzīvotāju. Tā būs arī šogad. Tomēr apaļajā 40 gadu jubilejā nolemts sarīkot šādu nelielu pieņemšanu un ieskaņu koncertu.
Pieņemšanā bija ieradušies arī paši pirmie šīs pilsētas un rajona veidotāji — Pēteris Peļņiks, kurš bija pirmais kādreizējā Stučkas rajona tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs, un Boļeslavs Kirilins, viņa vietnieks, kura pārziņā bija izglītības, kultūras un sporta jautājumi.
Savlaik, kad pilsētas mērs bija Mārtiņš Holsts, Pēterim Peļņikam kā pirmajam piešķirts pilsētas Goda pilsoņa nosaukums, taču pārmaiņu laikā nekādi “papīri” neesot noformēti, un šis fakts nonācis aizmirstībā. Tagad šo “parādu atdeva” un oficiāli atzina Peļņika kungu par Aizkraukles Goda pilsoni. Aizkraukle viņam asociējas ar populāro komponista Ulda Stabulnieka dziesmu: pilsēta ir par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu, bet par mazu, lai palaistu vienu pasaules plašajos ceļos. Viņš nav aizmirsis to laiku, kad te bija vien dubļi un barakas un rajona centrā tikai dažas mājas. Stučka un Aizkraukle — tās ir it kā divas dažādas pilsētas vienuviet ar lielu perspektīvu nākotnē.
Garas atmiņu runas šoreiz neviens neteica, dāvanas nedeva, arī atzinības un apbalvojumus nepasniedza. Vienkārši satikās un pagājušos gadus atcerējās bijušie darbabiedri un pašreizējie kolēģi, kuru ikdiena joprojām cieši saistīta ar rajona centru, ar pilsētu, kura paliks arī tad, ja rajona vairs nebūs.
Koncertu sniedza pasaulslavenais jauniešu kamerkoris “Kamēr” un Maestro Raimonds Pauls kopā ar džeza trio. Uz koncertu bija ielūgti domes darbinieki, darba veterāni, pilsētas Goda pilsoņi, uzņēmumu un iestāžu vadītāji, daudzu novada un rajona darba kolektīvu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Zāle bija klausītāju pilna.
