Latvijas Valsts prezidentam A. god. Andrim Bērziņam
Latvijas Republikas Saeimas Juridiskajai komisijai
Latvijas Republikas Satversmes tiesai
Kopija: Tieslietu ministrijai
Šīgada janvāra sākumā Satversmes tiesas tiesnešu kolēģija pieņēma sūdzību, ko bija iesniegusi juriste Solvita Olsena, kurā tiek apstrīdētas likuma prasības par Latvijas karoga obligātu pacelšanu. Tika ierosināta lieta, ko pašlaik gatavo izskatīšanai. Mēs, biedrība “Latvijas Karogs”, vēlamies vērst Jūsu uzmanību šai absurdajai lietai un vēlamies lūgt lietas izskatīšanā ņemt vērā šajā vēstulē paustos argumentus, lai kādas individuālas un personiskas neērtības dēļ netiktu aizskarta cieņa pret mūsu valsti, ko simbolizē karoga izkāršana. Uzskatām, ka ar personīgajām neērtībām motivēta vēršanās pret Latvijas nacionālajiem simboliem ir vēršanās pret Latvijas valsti un tās konstitucionālo iekārtu.
Lieta sākās, kad 2013. gada 14. jūnijā juriste Solvita Olsena saviem radiem un draugiem rīkoja dzimšanas dienas ballīti un pie savas mājas apzināti neizkāra sēru karogu, jo tas piespiežot obligāti sērot, presē min pati Olsena. Par pārkāpumu pašvaldības policija piemēroja administratīvo sodu — brīdinājumu, taču
iedzīvotāja nebija mierā ar to un sodu pārsūdzēja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un pēc tam apelācijas kārtībā arī Rīgas apgabaltiesā. Taču abas instances sodu atstāja nemainīgu, tāpēc juriste vērsās Satversmes tiesā, lai skatītu Karoga likuma prasības pēc būtības.
Olsena uzskata, ka tiek pārkāptas viņas pamattiesības uz brīvību un likums par karoga izkāršanu ir pretrunā ar Satversmes 100. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Piespiedu karoga izkāršanu Olsena sauc par līdzekli, kas raksturīgs autoritārām un totalitārām valstīm.
Biedrība “Latvijas Karogs” atgādina, ka Latvijas karogs ir viens no Latvijas kā nacionālas valsts simboliem, un tā statuss ir nostiprināts Satversmes 4. pantā, kuru iespējams grozīt tikai tautas nobalsošanā. Ņemot to vērā, Latvijas valsts karogam ir noteikta īpaša aizsardzība un sabiedrība ir apņēmusies pildīt noteiktus pienākumus attiecībā pret to. Latvijas karogs Satversmē un Latvijas valsts karoga likumā tiek aizsargāts gluži tāpat kā Latvijas valsts demokrātiskā iekārta un teritoriālā vienotība. Šīs ir mūsu valsts pamatvērtības, bez kuru pastāvēšanas nav
iespējama demokrātiska, tiesiska un nacionāla Latvijas valsts, tādēļ šo pamatvērtību aizsardzība ir sabiedrības interesēs. Vārda brīvība nav absolūta, tādēļ gadījumos, kad tā ir vērsta pret mūsu valsts pamatvērtību, demokrātiskās iekārtas vai teritoriālās vienotības graušanu, tā var tikt ierobežota.
Pienākums novietot karogu svētku dienās ir uzskatāms par loģisku un samērīgu demokrātiskas un nacionālas valsts pilsoņa pienākumu cienīt mūsu pamatvērtības un aizsargāt tās. Šāds pienākums neierobežo pilsoņu tiesības paust savu viedokli jebkurā jautājumā un nevar tikt uzskatīts par vārda brīvības ierobežojumu. Uz citu pienākumu fona karoga novietošana valsts svētku un atceres dienās uzskatāma par ļoti viegli izpildāmu un samērīgu pienākumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam un nekādi nav saistāma ar cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanu.
Cieņa pret valsts karogu un tā aizsardzība ir saistāma ar lojalitāti valstij un tās konstitucionālajai iekārtai. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos spriedumos, nošķirot lojalitāti pret valsti un konstitūciju no lojalitātes pret valdību un politiķiem, ir secinājusi, ka valstij ir tiesības prasīt lojalitāti no saviem pilsoņiem, un tas nav uzskatāms par vārda brīvības ierobežojumu. Tā lietā “Petropavlovskis pret Latviju” (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 13. janvāra spriedums) tiesa atzina, ka lojalitātes prasība pret valsti nevar tikt uzskatāma par personas sodīšanas līdzekli, kas ierobežotu personas brīvību. Tā ir prasība, kura jāizpilda un jāapliecina personām, kuras vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Saprotams, ka lojalitātes pienākums pret valsti un konstitūciju attiecināms ne tikai uz personām, kuras vēlas kļūt par pilsoņiem, bet arī uz personām, kuras jau ir Latvijas pilsoņi.
Tāpēc vēlamies lūgt Jums izmantot savas pilnvaras un tiesvedības gaitā aizstāvēt Latvijas valsts pamatvērtības un simbolus, netērējot resursus un nenoniecinot Latvijas karoga vārdu.
Biedrības “Latvijas Karogs” vārdā — biedrības valdes loceklis Rihards Kols
