Jau no oktobra notiek lašu un taimiņu sargāšanas akcijas. Laikam tomēr šie pasākumi būs mūsu ikdiena, jo zivju tīkotāju, arī valsts ekonomiskās krīzes faktora ietekmē, kļūst aizvien vairāk un vairāk. Daudzus “maliķus” nebiedē arī lielie naudassodi un pat iespēja “iesēsties” valsts maizē. Daļēji cilvēks kā dabas bērns arī bieži domā kā primāts. Viņš sāk baidīties tikai tad, kad jau kaut ko kriminālu ir paveicis. Līdz tam arī jūra ir vienkārši līdz ceļiem. Sazinoties ar biedrības “Mēs zivīm” valdes priekšsēdētāju Ivaru Dubru, uzzinu, ka šogad lašu nelikumīgiem medītājiem ir pilnīgs “aplauziens”. Šīs sugas zivis no jūras upēs to zemā līmeņa dēļ nebūt neienāca tādā skaitā kā citus gadus. Reidus vēl turpina. Kā saka Ivars, sēžam kā zombiji pat piecas dienas jau zināmās vietās, par kurām ziņo arī vietējie iedzīvotāji, bet, skatoties upē uz iespējamām berzes vietām, nākas secināt, ka šis gads ir lašu ignorēts. Piemēram, legālajos tīklos Daugavā pirms Rīgas spēkstacijas, kur tiek ķerti laši vaislai, vienā dienā piecos tīklos ticis viens taimiņš, bet otrā dienā — pa taimiņam un lasim. Tas pats notiek arī citur. Tomēr ir vietas Gaujā, kur mazajās šīs upes ietekās laši ieiet. Tur arī risinās interesanti notikumi. Taču par tiem tuvāk varēsiet lasīt janvāra žurnālā “Copes Lietas”, tur man būs gara intervija ar šīs biedrības cilvēkiem par paveikto mūsu zivju resursu sargāšanā un atjaunošanā.
