Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas kontroles sektora vecākais valsts vides inspektors Edvīns Gudrītis ir viens no tiem cilvēkiem, kuri ikdienā rūpējas par to, lai mēs apzināti vai netīšām nenodarītu pāri dabai, īpaši ūdeņiem.
Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas kontroles sektora vecākais valsts vides inspektors Edvīns Gudrītis ir viens no tiem cilvēkiem, kuri ikdienā rūpējas par to, lai mēs apzināti vai netīšām nenodarītu pāri dabai, īpaši ūdeņiem.
–– Kāpēc izvēlējāties ar vidi saistītu profesiju?
–– Kopš bērnības mani interesējuši ūdeņi un makšķerēšana. Dzīvojām skaistā vietā tikai 50 metru no Aiviekstes upes krasta. Kazdangas tehnikumā apguvu zivkopja profesiju. Pēc tehnikuma strādāju Madonas rajonā, starpkolhozu uzņēmumā “Aron”, kurā viena nozare bija arī zivkopība. Vairāk gan nācās nodarboties ar zvejniecību, taču tās ir radniecīgas jomas. Vienlaikus toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvu augstāko izglītību.
–– Ne katrs ir ar mieru par salīdzinoši nelielu algu ikdienā cīnīties ar tiem, kuri piesārņo dabu. Kā kļuvāt par vides inspektoru?
–– Sākās juku laiki, un darba specialitātē vairs nebija. Taču ģimeni uzturēt vajadzēja. Strādāju gan taras cehā, gan dažādus gadījuma darbus. Uzzināju, ka Madonas reģionālā vides pārvalde izsludinājusi konkursu vides inspektora amatam. Konkursu izturēju, un nu, kā tautā saka, ķeru “maliķus”. Savlaik gan pats teicu, ka par inspektoru nekad nestrādāšu, taču dzīve pierāda, ka nekad nedrīkst teikt “nekad”.
Jāzina, kad atkāpties
–– Vai izjūtat, ka vides inspektora amats ir tautā nemīlēto skaitā?
— Protams. Sastopot vides inspektoru un policistu, izjūtas noteikti ir līdzīgas. Taču maize nekur nav bez garozas. Ir gadījumi, kad pārkāpēji vai vienkārši iereibuši atpūtnieki mēģina izprovocēt uz neadekvātu rīcību, taču to nedrīkst pieļaut. Jāsavaldās.
–– Nepieciešamas arī psihologa iemaņas?
–– Noteikti. Tās ne reizi vien palīdzējušas izvairīties no konfliktiem. Nevar uzreiz draudēt ar naudassodu. Ar cilvēku vajag parunāt, izskaidrot, ko tieši viņš ir pārkāpis. Tad sākotnēji negatīvā attieksme bieži vien mainās. Turklāt upes krasts nav lielceļš. Bieži vien situācija rūpīgi jāizvērtē jau no attāluma. Varbūt labāk pirmajā brīdī atkāpties un sagaidīt papildspēkus. Nav liela māksla apdraudēt savu veselību. Tagad taču ir daudz dažādu modernu sakaru līdzekļu, nevis tā, kā tad, kad tikko sāku strādāt. Pat mobilo tālruņu lāga nebija, un ne visās vietās bija to tīkla pārklājums.
Atceros, bija pavasaris, plauži tikko devās uz nārstu Daugavas līcī pie Kokneses. Bija tumša nakts. Piebraucām ar laivu un no viena gala sākām šķetināt maluzvejnieku ieliktos tīklus. Rīkojāmies klusu, bet maluzvejnieki darbojās otrā tīklu galā. Pa piekrastes ceļu brauca ļoti daudz automašīnu un spīdināja starmešus. Bija ļoti neomulīgi. Maluzvejnieki tomēr mūs pamanīja un, pametuši tīklus, aizbēga. Tovakar no upes izcēlām trīspadsmit tīklu.
Prieks par katru dzīvu zivi
–– Kādas izjūtas pārņem, izceļot no upes kārtējo zvejas rīku?
–– Visdažādākās. Visbiežāk tā ir labi padarīta darba apziņa. Taču reizēm arī dusmas, īpaši tad, ja tīklā ir beigtas zivis, kuras jau sākušas sadalīties. Tas nozīmē, ka tīkla licējam patiesi ir vienalga, kas notiek ar dzīvo dabu. Ja esi tīklu ielicis, uzmani to. Taču, iespējams, linums ūdenī mērkts tādā “kondīcijā”, ka atmiņā jau radušies “robi” un vēlāk vairs nevar atcerēties, kur tieši tīkls atstāts. Turklāt maluzvejnieki cenšas darīt visu, lai viņus nenoķertu.
Protams, prieks ir par katru lielu un vēl dzīvotspējīgu zivi, kuru var ielaist atpakaļ ūdenī. Diemžēl šādas reizes negadās bieži. Parasti zivis, kuras iekļuvušas tīklā, ātri iet bojā vai gūst nopietnus savainojumus. Īpaši jutīgi ir zandarti. Arī līdakas ātri nobeidzas. Siltā laikā ātri iet bojā arī plauži.
Ik dienu strādājot uz upes, apbrīnoju dabas skaistumu. Katrā gadalaikā un diennakts stundā no dabas vērošanas var gūt arī milzīgu pozitīvās enerģijas lādiņu. Protams, gadās arī tā, ka kļūst neomulīgi lielo viļņu dēļ, īpaši šoruden.
Darbarīks –– spinings
–– Makšķerēt vēl mēdzat?
–– Kad visa diena pavadīta uz ūdens, speciāli makšķerēt gan vairs nebraucu. Toties šad tad spiningu rokās ņemu darba laikā, kad braucam pa upi. Mums ir speciāla ierīce tīklu meklēšanai. Taču ar to nevar pietiekami labi darboties seklumā. Tad lieti noder spinings. Reizēm vizulis aizķer tīklu, bet šad tad to pakampj arī zivs.
“Tikai nesaki nevienam!”
— Vai uz upes gadījies arī kāds kuriozs?
–– Ja visus neparastos atgadījumus pierakstītu, varētu izdot saistošas grāmatas. Interesantākais gadījums notika Daugavā pie Pļaviņām. Braucām gar upes krastu un redzējām, kā vīri naski ceļ laivā tīklu. Arī mēs ātri ielaidām ūdenī laivu un īrāmies klāt. Satikāmies, laivā tīkls, taču zivju nav. Vīri neapmulsa un stāstīja, ka redzējuši, kā maluzvejnieki ieliek tīklu. Gribējuši, lūk, inspektoriem palīdzēt, un tīklu izņēmuši. Prasīju, kāpēc nezvanīja, varējām taču atbraukt. Uz šo jautājumu konkrētas atbildes nebija. Taču vēlāk izrādījās, ka vīrus interesējušas nevis zivis, bet gan pats tīkls. Tolaik likums pieļāva tīklu atdot. Tagad to darīt vairs nedrīkst. Vīri samaksāja 20 latu naudassodu un devās mājup ar visu tīklu. Iespējams, ka viņi stāstīja “pasakas” un tīkls jau bija viņu, taču pierādīt to nevarēja.
Kādā citā reizē Daugavā netālu no Kokneses gumijas laivā sastapām noplukuša izskata vīreli. Laivā bija daudz lielu zivju, bet makšķerrīka neviena. Vīrs čukstus klāstīja, ka viņš no maluzvejnieku tīkliem zogot zivis. Tikai lai nesakot nevienam, viņam būšot nepatikšanas. Diemžēl vīrelim nācās šķirties no laivas un samaksāt par nelikumīgi iegūtajām zivīm. Atradām arī tīklu, kuru vīrs bija “apzadzis”.
Lai nav žēl pamest
–– Vai mainījušies maluzvejnieku rīki?
–– Agrāk tīkli, ko izmantoja maluzvejnieki, bija no laba, izturīga materiāla, bet tagad lieto lētus Ķīnā ražotus tīklus. Tie nav kvalitatīvi, ātri plīst, taču maksā tikai dažus latus. Šādu tīklu nav žēl pamest. Arī laivas bieži vien ir vecas un nolietotas.
–– Un makšķerniekiem?
–– Makšķerrīki, laivas un to motori kļūst arvien labāki un arī dārgāki. Upē var redzēt laivas, kuras maksā pat trīs un četrus tūkstošus latu. Jābrīnās, bet ir samērā daudz cilvēku, kuri var atļauties šādas summas tērēt. Maluzvejnieki ar šādām laivām parasti nebrauc. Likums atļauj konfiscēt maluzvejnieku izmantoto peldlīdzekli, tāpēc zaudējums būtu nesamērīgs.
–– Varbūt maluzvejnieku skaits ir samazinājies?
–– Pašlaik tīkli ir ļoti lēti, un maluzvejnieku skaits pēdējos gados nav mainījies. Protams, ir mazāk nekā tad, kad bija atļauta rūpnieciskā zveja. Toties ir cita problēma. Arvien grūtāk pieķert vainīgo un savākt pietiekami pierādījumu. Agrāk pietika, ja inspektors redzēja pašu pārkāpumu. Tagad jāpieķer “pie rokas” un notikušais noteiktā veidā jāfiksē. Turklāt cilvēki baidās ziņot par redzētajiem pārkāpumiem.
Labprāt strādā mežā
–– Atliek laiks arī kādam vaļaspriekam?
–– Reti. Patīk kopā ar sievu un bērniem rudeņos sēņot, braukt ekskursijās tepat pa Latviju, arī uz Eiropas valstīm. Labprāt strādāju savā mežā. Nevar taču visu laiku pa upi dzīvot.
–– Kā ģimene vērtē jūsu nodarbošanos?
–– Kopumā pozitīvi. Uzskatu, ka galvenais dzīvē ir atrast tādu nodarbošanos, kuru var dēvēt arī par vaļasprieku. Ja cilvēks ir apmierināts, viņš nemeklē liekas problēmas, un arī sadzīvē veicas labāk. Ar sievu satiekamies diezgan reti, jo mūsu māja ir Madonas pusē, bet man nākas daudz laika pavadīt ārpus mājas jebkurā diennakts laikā.
Abi ar sievu daudz strādājam un jokojam, ka, iespējams, tieši tāpēc viens otram vēl neesam apnikuši. Toties tikšanās reizes vienmēr gribas padarīt īpašas un neaizmirstamas. Mana sieva ir skolotāja un darbojas arī folkloras kopā. Viņu pavadot, arī es esmu apceļojis vai pusi Eiropas. Pats gan ar dziedāšanu neaizraujos –– ja sāku dziedāt, citiem meldiņš nojūk. Dejot gan patīk, īpaši mūsu paaudzei domātajās ballēs.
— Vai arī bērniem interesē dabas aizsardzība?
— Viņiem saistošākas šķiet modernās tehnoloģijas, datori. Kā jau lielākajai daļai jauniešu. Dēls reizēm dodas makšķerēt, taču tik ļoti kā es jaunībā ar to neaizraujas.
**
VĀRDS, UZVĀRDS: Edvīns Gudrītis.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1963. gada 17. aprīlis, Rēzeknes rajons, Nautrēnu pagasts.
IZGLĪTĪBA: augstākā, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Latvijas Universitāte, vides zinību maģistrs.
NODARBOŠANĀS: valsts vides inspektors.
ĢIMENE: precējies — sieva Aldona mūzikas skolotāja, dēls un meita, abi mācās skolā.
HOROSKOPA ZĪME: Auns.
VAĻASPRIEKS: ceļošana.
