Vjačeslavs (vārds mainīts), ieradies mātes darba vietā kādā valsts iestādē un sastapis viņu kopā ar citām darbiniecēm, izsauca māti gaitenī un prasīja naudu. Māte naudu nedeva un atgriezās kabinetā. Pēc tam dēls iegāja iekšā, sagrāba viņu aiz sprandas un vilka ārā, nodarot sāpes, kā arī lamājās rupjiem vārdiem.
Uz mātes kolēģu aizrādījumiem Vjačeslavs nereaģēja, bet palīgā piesteigušos iestādes darbinieci pagrūda malā un iesita pa roku. Turot aiz sprandas, Vjačeslavs izgrūda māti gaitenī, turpinot lamāties. Tikai tad, kad mātes kolēģe zvanīja policijai, dēls palaida māti un aizgāja. Jāpieskaita arī vecie grēkiKrimināllikums par huligānismu (rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīm redzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, kā arī iestāžu un uzņēmumu darbu) paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudassodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Aizkraukles rajona tiesa nolēma piemērot brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem, taču kopā ar vēl neizciesto sodu pavisam nebrīvē būs jāpavada gads un septiņi mēneši. Vjačeslavs iesniedza apelācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesā Aizkrauklē, uzskatot, ka septiņu mēnešu cietumsods ir par bargu — pēc viņa domām, vajadzētu piespriest vienu gadu nosacīti. ”Mani grib ievietot trakonamā!”Šī vīrietim ir jau piektā sodāmība. Uz Zemgales apgabaltiesu vairāk nekā trīsdesmit gadu veco vīrieti atveda rokudzelžos, jo viņš ir apcietinājumā. Tiesnešu un prokurores teikto darīja zināmu tulks, jo latviski apsūdzētais teica nesaprotam. Vjačeslavs apstrīdēja to, ka esot skaļi uzvedies, tā nemaz neesot bijis, kā pirmās instances spriedumā rakstīts, izmeklēšanas darbības esot veiktas nepareizi, neesot nopratināti visi iespējamie liecinieki. Izmeklēšana esot veikta mātes vadībā, kura viņu gribot ievietot trakonamā, tādēļ esot noskaņojusi kolēģes liecināt savā labā. Ja nedos naudu maizei, pārdos televizoru Vjačeslavs stāstīja, ka esot prasījis 50 santīmu maizei, jo tajā laikā nav strādājis, sākumā māte teikusi, ka nedos, bet pēc tam esot pārdomājusi un atbildējusi, ka naudas nav. Iegājis kabinetā, paņēmis māti aiz pleciem un tad izvedis koridorā, neesot ne kliedzis, ne trokšņojis. Esot gan palamājies, bet māte teikusi, ka viņš jāsūta uz trakonamu. ”Aiziešu un pārdošu televizoru par baltmaizes kukuli,” tā Vjačeslavs beigās noteicis un pēc tam aizgājis. Viss esot bijis mierīgi. ”Nesaprotu, par ko mani notiesāja, ko es tādu izdarīju!?” viņš sacīja. Uz jautājumu, kāpēc nevar atrast darbu un pats nopelnīt maizei, vīrietis atbildēja, ka atrast varot — esot strādājis celtniecībā gadījuma darbus, bet regulāru ienākumu nav. Tiesas procesu noklausījās arī Vjačeslava māte, kura gan neko teikt nevēlējās. Spriedumu tomēr negroza Prokurore un Zemgales apgabaltiesas krimināllietu kolēģija apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu — nav konstatēti pārkāpumi, kas liecinātu par nepareizi veiktu izmeklēšanu. Pirmās instances tiesa norādījusi, ka analizējusi pirmstiesas izmeklēšanas gaitā sniegtās liecības un nav secinājusi, ka liecības būtu iegūtas pretēji pierādījumiem. Tāpat nav konstatēti apstākļi, kas ļautu mīkstināt sodu. Zemgales apgabaltiesas krimināllietu kolēģija Aizkraukles rajona tiesas spriedumu atstāja negrozītu. Lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
