Valstī arvien kritiskāka ir bērnu aprūpes un viņu veselības saglabāšanas situācija.
Valstī arvien kritiskāka ir bērnu aprūpes un viņu veselības saglabāšanas situācija. Problēmģimenēs bērniem un pusaudžiem dara pāri vecāki, daudzi dzīvo pusbadā, tāpēc bieži slimo. Par to, kā šajā jomā ir Iršu un Bebru pagastā, stāsta šo pagastu ģimenes ārste Dace Grauda, kuras aprūpē ir vairāk nekā 600 bērnu.
— Esmu ģimenes ārste vairāk nekā 2000 pacientu, no kuriem apmēram trešā daļa ir bērni no zīdaiņa vecuma līdz 18 gadiem. Manā aprūpē ir audzēkņi Bebru un Pērses pamatskolā, pirmsskolas iestādē “Bitīte”, bērnunamā “Dzeguzīte” un daļa Vecbebru profesionālās vidusskolas jauniešu.
Pāridarījumus noklusē
— Vai pie jums ir vērsies bērns vai jaunietis ar sūdzībām, ka pret viņu ģimenē cietsirdīgi izturas?
— Pats bērns nē, bet tādus gadījumus zinu. Bērnam zilumus ieraugu, kad dodos mājas vizītēs vai arī viņus ar klasi atved uz ambulanci no skolas. Parasti vispirms aprunājos ar skolotājiem un vecākiem. Viņi nekad nesaka, ka bērns ir sists, bet apgalvo, zilumus dabūjis pats, piemēram, nokritis no kāpnēm vai koka. Šādos gadījumos ar vecākiem runā arī pagasttiesas darbinieki. Ne Iršos, ne Bebros, kopš es te strādāju — no 1996. gada, nav bijis gadījumu, kad piekautu bērnu vajadzētu ievietot slimnīcā. Bez uzraudzības pamestus mazuļus gan esam veduši uz slimnīcu, taču vēlāk šīs problēmas atrisinātas.
Abos pagastos ir ap 15 problēmģimeņu, kurās aug ap 40 bērnu, viņus pagasttiesa uzmana īpaši. Man vislielākā uzmanība jāvelta “Dzeguzītes” audzēkņiem. Daudziem no viņiem un arī skolas vecuma pusaudžiem vajadzīga psihologa vai psihoterapeita palīdzība, bet šādi speciālisti skolās nestrādā.
Vēsta rakstura maiņa
— Kādas pazīmes norāda, ka bērnam radušās problēmas?
— Bērns parasti kļūst mazrunīgs, noslēdzas sevī, viņam zūd interese par lietām, kuras līdz tam interesējušas. Neveicas mācībās, slikti guļ un miegā runā, bieži raud. Pusaudžu vecumā — gluži pretēji — var izpausties pārspīlēta aktivitāte. Ja tādas izmaiņas bērna uzvedībā vērojamas, vecākiem jāvēršas pie psihologa, ja tas nav iespējams, obligāti pie ģimenes ārsta.
Pastāsta kaimiņi
— Kā uzzināt, kas notiek ģimenēs?
— Par skandāliem ģimenēs laukos parasti pagasttiesas darbiniekiem pastāsta kaimiņi, tad kopā braucam un lūkojam, kas noticis. Atceros gadījumu, kad divi mazi bērni, atstāti bez uzraudzības, rāpoja pa grīdu, kur viņiem bļodiņā bija ieliets piens. Kā kucēniem… Tādos gadījumos mazos ievieto slimnīcā.
Zupas vietā izvēlas čipsus
— Vai arī laukos bērni nesaņem pilnvērtīgu ēdienu?
— Diemžēl diezgan daudz zīdainīšu mātes nebaro ar krūti un neprot bērnus pareizi piebarot.
Skolas vecumā arī laukos bērni ēd to, ko nevajadzētu — smalkmaizītes, čipsus, saldumus. Piemēram, Bebru pamatskolā par 10 santīmiem pusdienās var nopirkt zupu, bet par 35 santīmiem — otro ēdienu un saldo. Vairums bērnu pusdienām iedoto naudiņu tērē visam citam, tikai ne zupai.
Tad rodas gremošanas traucējumi, gastrīts un alerģija. Ar ēdienu īpaši jāuzmanās astmas slimniekiem. Jāēd dārzeņi, piena produkti, jālieto vitamīni. Katram pacientam jārunā ar ārstu, jo visiem vienas receptes nav. Daudzas problēmas rodas stresa dēļ, kuru bērniem bieži sagādā vecāki.
Smēķē zēni, un meitenes neatpaliek
— Smēķētāji un narkotiku lietotāji ir arī lauku skolās?
— Par narkotikām nevaru teikt, jo manā praksē nav neviena konkrēta gadījuma, kad būtu jāsniedz palīdzība narkotiku lietotājam. Bērni dažkārt saindējas ar medikamentiem. Toties smēķēt daļa skolēnu sāk jau pamatskolā — no 12 gadu vecuma. Vairāk to dara zēni, bet arī meitenes neatpaliek.
