Iedomājieties, vakar man uz darbu zvana Indriķis, lai paziņotu, ka mājās nav maizes! Šajā laikā, kad inflācija kā izsalkusi hiēna atvāzusi žokļus, viņš uztraucas par tādiem sīkumiem.
Iedomājieties, vakar man uz darbu zvana Indriķis, lai paziņotu, ka mājās nav maizes! Šajā laikā, kad inflācija kā izsalkusi hiēna atvāzusi žokļus, viņš uztraucas par tādiem sīkumiem. Es viņam tā arī pateicu, ka neesmu nekāds Ļeņins, kas nabagiem dalīja zemi un maizi — lai ēd putraimus!
Galu galā katram pašam jātiek galā ar savām problēmām. Un tādas būs vienmēr. Ar vienu rāvienu tās varētu atrisināt tikai kāds milzu meteorīts, kurš nevarētu noturēties debesīs un pēkšņi nogāztos uz zemes. Es, piemēram, vārda tiešā nozīmē uz problēmām neskatos. Es vienkārši nepērku brilles. Lielos objektus, piemēram, mašīnas, es saredzu, bet kāpēc man būtu jāskatās uz cenām? Ņemu, ko sirds kāro. Ja nepietiek naudas — atlieku preci atpakaļ plauktā.
Rozālija tagad apmeklē protēzistu. Laikam nav kur naudu likt. Galvenais, lai tik priekšā būtu zobi, bet kam gan tie pārējie? Viņa, lūk, nevarot sakošļāt ēdienu. Bet kāpēc jāēd kaut kas ciets? Lai palasa, ko raksta dietologi! Putras un zupiņas jāēd!
Man jebkurai problēmai ir savs risinājums, tāpēc par dzīvi nesūdzos.
Izabella
