Aukstajā laikā, vēloties lielāku siltumu, nereti tiek pārkurinātas krāsnis, ugunsdzēsēji šajā laikā saņem vairāk izsaukumu. Par ugunsdrošību stāsta aizkrauklietis Armands Skudra, dūmvadu tīrīšanas speciālists. “Var teikt arī — skursteņslauķis,” smaidot piebilst Armands.
Skursteni jāoderē
Armands Skudra ir gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona Aizkraukles daļas darbinieks, gan SIA “Amoks” valdes loceklis. Uzņēmumu Armands izveidoja pirms septiņiem gadiem, SIA “Amoks” nodarbojas ar ugunsdzēsības līdzekļu apkopi, dūmvadu tīrīšanu un citām ar ugunsdrošību saistītām lietām.
Pieredze liecinot, ka, tiklīdz termometra stabiņš noslīd zemāk par mīnus 25 grādiem, paaugstinās krāšņu pārkurināšanas risks, un VUGD saņemot vairāk izsaukumu.
“Pēdējā laikā cilvēki aizvien vairāk izmanto lēnās degšanas apkures ierīces,” stāsta Armands Skudra. “Tādēļ degšanas procesā netiek pietiekami uzsildīts dūmvads, kā rezultātā pārāk zemās temperatūras dēļ uz skursteņa sienām veidojas kondensāts. Divus trīs gadus viss var būt kārtībā, tomēr dūmvads aizsērē. Par nevēlami zemu temperatūru pie dūmvada izvada liecina mitrums pie skursteņa kājas. Pēc diviem, trijiem vai četriem gadiem caur šuvēm izspiežas ārā sakrājusies darvas masa, ir notecējumi un nepatīkama smaka.” Viens no risinājumiem ir dūmvada oderēšana ar nerūsējošo skārdu, un Armands Skudra teic, ka cilvēki to izmanto aizvien biežāk. Tomēr speciālists uzsver, ka, liekot oderi, dūmvads sašaurinās, tāpēc var rasties vilkmes problēma. Vecā tipa apkures ierīcēm, plītīm, mūrīšiem, oderēšana nav nepieciešama.
Jātīra reizi gadā
Veikalos ir arī dažādi ķīmiskie līdzekļi dūmvada tīrīšanai, taču pieredze, ko atklāj šos līdzekļus izmēģinājušie, ir atšķirīga. “Dažs saka — palīdz, cits — ka tomēr nē,” teic aizkrauklietis. “Manuprāt, nekas nav efektīvāks par tīrīšanu ar birstēm, ķīmiskie varētu būt papildu līdzekļi.”
Dūmu detektori nav pārlieku dārgi, papildu drošība ir nozīmīga, tomēr mājās tie ir retajam. Armands teic, ka cilvēki lielākoties ir informēti par tiem, tomēr daudzi par ugunsdrošību vairāk aizdomājas, ja notiek nelaimes gadījums. “Tieši pēc ugunsnelaimēm saņemu vairāk zvanu ar lūgumu iztīrīt skursteni,” novērojis Armands. “Ja dūmvads aizdegas, tajā nekādā gadījumā nedrīkst liet ūdeni. Jāaiztaisa krāsns un dūmvadu aizvērtnis, jāizvāc viss, kas var aizdegties, bet skurstenī jāieber sāls.”
Privātmājām pietiek dūmvadu iztīrīt aptuveni reizi gadā, daudzdzīvokļu mājās — reizi pusgadā. Katru gadu gan paliekot aizvien mazāk klientu, kuri lūdz skursteņslauķa pakalpojumus. Armands pieļauj iespēju — ja vienreiz tīrīts, cilvēki noskatās, kā to dara, un turpmāk tīra paši.
SIA “Amoks” izveidota laikā pirms krīzes, 2007. gadā. Kā uzņēmums šo laiku pārcietis? “Viegli nav,” atzīst Armands Skudra. “Uzņēmumam ir vairākas darbības jomas, nodarbojamies arī ar vieglmetāla konstrukciju izgatavošanu — taisām jumtiņus, sētas, siltumnīcas.” ◆
