Valdība atbalstījusi lēmumu izmitināt Latvijā vienu no personām, kura atbrīvojama no ASV ieslodzījuma vietas Gvantanamo.
Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas šādu soli spērusi — neslēpj ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Pēc viņam esošās informācijas, līdzīgi gatavojas rīkoties arī Igaunija.
Iespējams, uzbeks
Bijušais Gvantanamo ieslodzītais ir Uzbekistānas pilsonis, kurš aizturēts Afganistānas pierobežā, un nav datu, ka viņš varētu būt iesaistīts terorismā, bet drīzāk “savas muļķības pēc savervēts” — aģentūru LETA informējis kāds avots iekšlietu un aizsardzības struktūrās.
Latvija Uzbekijas pilsoņa uzņemšanu pētījusi gandrīz gadu. Pēc neoficiālas informācijas, bijušajam ieslodzītajam tiks nodrošināta dzīvesvieta, bet tā netiks piešķirta viņam īpašumā.
Visus izdevumus saistībā ar šīs personas izmitināšanu uzņemoties ASV, no Latvijas budžeta līdzekļiem neviens santīms šim mērķim netikšot tērēts — apliecinājis premjers Valdis Dombrovskis.
Varēs veidot ģimeni
Persona Latvijā varētu ierasties šāgada pirmajā pusē, konkrētāki datumi netiek nosaukti. Vīrietis, kurš, iespējams, ir vecumā ap 40 gadiem, būs bezvalstnieka statusā, ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Viņa pārvietošanās brīvība nebūs ierobežota, un viņš varēs brīvi arī ceļot pa Latviju. Viņa gaitas gan uzmanīšot drošības iestādes. Viņš netiks izdots kādai valstij, ja tā to pieprasīs.
Vīrietis solījis iemācīties latviešu valodu. Kā secina laikraksts “Diena”, personai nav sievas vai bērnu, taču, ja viņš vēlēsies, viņš ģimeni varēs veidot. Persona varēs arī aicināt kādu ģimenes locekli no savas mītnes zemes. No amatpersonu teiktā izriet: ja bijušais ieslodzītais vēlēsies, viņš varēs atgriezties savā dzimtenē. Pagaidām nav domāts, vai persona Latvijā arī strādās.
M. Riekstiņš personas identitāti oficiāli nav atklājis, vien to, ka šis cilvēks ir no Centrālāzijas reģiona un ka viņš militārās operācijas laikā savulaik aizturēts Afganistānā. Ne Māris Riekstiņš, ne iekšlietu ministre Linda Mūrniece nav apstiprinājuši, ka šī persona ir uzbeku izcelsmes. Noprotams, ka bijušas bažas par viņa iespējamo saistību ar terorismu, taču izmeklēšanā, kas ilgusi vairāk nekā piecus gadus, ASV nav guvušas pierādījumus viņa saistībai ar terorisma noziegumiem.
Kā skaidro M. Riekstiņš, Gvantanamo bāzē ir trīs personu grupas — cilvēki, kas aizturēti par teroristiskām darbībām, personas, par kurām pierādījumi ir nepilnīgi un izmeklēšana turpinās, un tādi aizturētie, par kuriem ilgstoši nav izdevies iegūt pierādījumus iespējamajai saistībai ar teroristiem. Persona, kas dzīvos Latvijā, pieder pie trešās grupas jeb aizturēto kategorijas, kas nerada draudus sabiedrībai.
Interesējušies četri
Laikā, kad Latvija pētījusi šo personu, Drošības policija par ASV valdības naudu braukusi uz Gvantanamo un vīrieti intervējusi. Drošības policija arī pastiprināti analizējusi informāciju, kas saistīta ar konkrētās personas izmitināšanu, arī to, kā viņš uzvedies ieslodzījuma vietā.
Neesot pamata bažām, ka aizturētā izmitināšana varētu radīt draudus Latvijas drošībai vai pievērst teroristu uzmanību Latvijai. Latvijas valdības lēmums vēlreiz praksē apliecina vēlmi stiprināt stratēģisko partnerību ar ASV un gatavību īstenot vienotu un solidāru Eiropas Savienības (ES) politiku — paziņojumā presei norāda Ārlietu ministrija. “Tas nenozīmē, ka mēs gaidām kādus citus labumus, primitīva tirgošanās nenotiek,” sacījis M. Riekstiņš.
Interesi par Latviju kā mītnes vietu izrādījuši četri ieslodzītie. Sarunas par vēl kādas personas izmitināšanu gan patlaban nenotiekot.
Solījums nav izpildīts
Gvantanamo ieslodzījumu nometnē aizturēto personu izmitināšanu paredz vienošanās, kas 2009. gada vasarā panākta starp ES un ASV. Pērn 22. janvārī ASV prezidents Baraks Obama parakstīja rīkojumu slēgt Gvantanamo aizturēšanas centru “tik drīz, cik vien iespējams, taču ne vēlāk kā gadu pēc rīkojuma izdošanas datuma”. Kā redzams, gads ir pagājis, taču solījums nav īstenots. Šogad apritēja astoņi gadi, kopš izveidots Gvantanamo cietums.
Pēc iekšlietu ministres L. Mūrnieces teiktā, bijušos Gvantanamo ieslodzītos uzņēmušas vairākas ES dalībvalstis, piemēram, Bulgārija, Francija, Itālija, Beļģija, Spānija, Portugāle. Šo valstu pieredze liecinot, ka terorisma draudi konkrētajā valstī tāpēc nepalielinās.
