Pļaviņu vidusskolā notika 1991. gada barikāžu atceres pasākums, kurā skolēni un skolotāji lasīja barikāžu dalībnieku atmiņu stāstus un skatījās filmas.
Pļaviņu vidusskolā notika 1991. gada barikāžu atceres pasākums, kurā skolēni un skolotāji lasīja barikāžu dalībnieku atmiņu stāstus un skatījās filmas.
Barikāžu laiks ir viens no svarīgākajiem neatkarīgās Latvijas vēstures notikumiem, un par to jāzina ikvienam. Bērniem par to stāsta vēstures stundās, bet īpaši — šajās atceres dienās. Katrā klasē kopā ar audzinātāju skolēni lasīja barikāžu dalībnieku atmiņu stāstus no “Latvijas Mīlestības grāmatas”, kura veltīta šo notikumu desmitgadei. Tajā ir arī bērnu un jauniešu esejas, kurās stāstīts, kā viņi raugās uz centieniem atgūt valsts neatkarību.
Viesos pie pļaviņiešiem bija ieradies arī barikāžu laika un notikumu aculiecinieks, Jura Podnieka studijas operators Aleksandrs Demčenko, kurš tajās dienās plecu pie pleca bijis ar Andri Slapiņu un Gvido Zvaigzni — kolēģiem, kuri par Latvijas brīvību atdeva dzīvību.
Tikšanās ar skolēniem ilga pusotru stundu, bet vēl stundu par notikumiem pirms 12 gadiem ar operatoru runāja citi interesenti. Savu stāstījumu Demčenko kungs beidza ar kādu japāņu gudrību, kādam jābūt cilvēkam — plūstošam kā ūdenim, mierīgam kā spogulim, nesatricināmam kā klusumam un atsaucīgam kā atbalsij. Viņš uzsvēra arī to, ka dzīvē nav sliktu lietu, ir tikai mūsu attieksme pret tām.
Bērni noskatījās arī divas dokumentālās filmas: “Post Scriptum”, kura paslepus uzņemta divas nedēļas pēc barikāžu dienām, kā arī “Mūsu barikāžu laiks”, kas tapusi 2001. gadā.
