“Man no 1. janvāra par atkritumu apsaimniekošanu Aizkrauklē ir jāmaksā par 122 procentiem vairāk nekā decembrī!” ir sašutis kāds aizkrauklietis (uzvārds redakcijai zināms).
“Kāpēc tik daudz?”
“Iepriekš man bija jāmaksā 1,98 eiro, pieskaitot PVN, 2,40 eiro, tagad — 4,40 eiro, kas kopā ar PVN ir 5,32 eiro,” stāsta vīrietis. “Par Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz maksu iekasēt nevis pēc dzīvoklī deklarēto iedzīvotāju skaita, bet no dzīvokļa, biju dzirdējis. Taču kāpēc namu apsaimniekotāja “Lauma A” mūs par to iepriekš nebrīdināja? “Domes Vēstis” vienmēr izlasu, taču tajās informācijas par to nebija. Kāpēc mums jāmaksā tik daudz? Radioraidījumā “Krustpunktā” klausījos, kā savu sašutumu par jauno Ministru kabineta noteikto kārtību izsaka rīdzinieki, bet Aizkrauklē ir klusums. Varbūt “Staburags” var noskaidrot, kāpēc maksa no dzīvokļa ir tik liela?”
“Apbrīnojami, kā Ministru kabinets var pieņemt tādus noteikumus, jo atkritumus rada nevis dzīvokļi, bet cilvēki!” redakcijai sacīja kāda Aizkraukles iedzīvotāja.
“Esmu vientuļais maznodrošinātais pensionārs un par jauno kārtību esmu sašutis,” stāsta kāds aizkrauklietis. “Man ir jāmaksā tikpat daudz, cik piecu cilvēku kaimiņa ģimenei.”
Visiem vienāda
Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmuma “Lauma A” valdes loceklis Modris Bite skaidro, ka Ministru kabineta noteikumi stājās spēkā jau pērnā gada oktobrī un arī “Laumai A” tie ir jāpilda. “Ja jau likumdevējs ir atzinis par labu tādu kārtību, ka maksu aprēķina no dzīvokļa, nevis pēc deklarēto personu skaita dzīvoklī, mums tas ir jāievēro. Maksas lielumu ietekmējis arī tas, ka no janvāra ir palielināts dabas resursu nodoklis,” viņš saka. “Maksa par atkritumu savākšanu un apglabāšanu poligonā visiem dzīvokļiem Aizkraukles novadā ir vienāda — 4,40 eiro un PVN.”
KUK palielina tarifu
Aizkraukles KUK valdes loceklis Ivars Sekacis skaidro, ka ir palielināts dabas resursu nodokļa lielums. Agrāk dabas resursu nodoklis bija 70 santīmu par tonnu, bet gadu gaitā valdība to palielināja, un pagājušajā gadā tas bija jau septiņi lati par tonnu jeb 9,96 eiro. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz, ka no šīgada dabas resursu nodoklis par nešķirotiem sadzīves atkritumiem ir jau 12 eiro par tonnu.
Pēc Aizkraukles KUK aprēķiniem, vienā tonnā ir 10 kubikmetru. Tātad par kubikmetru tagad ir jāmaksā 1,2 eiro (84 santīmi) liels nodoklis. Pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir tikai 0,2 eiro (14 santīmu) par kubikmetru.
Dabas resursu nodokļa pieaugums maksu par atkritumu izvešanu tātad šogad būtiski nav ietekmējis. Tomēr šī nodokļa dēļ no janvāra Aizkraukles KUK nedaudz palielināja tarifu. Par kubikmetra sauso sadzīves atkritumu izvešanu jāmaksā 12,87 eiro (9,05 lati), bet, pieskaitot PVN — 2,70 eiro jeb 1,90 latu, cena par vienu kubikmetru ir 15,57 eiro (10,94 lati). Vēl pērn kopā ar PVN bija jāmaksā 10,70 latu jeb 15,22 eiro.
“Svarīgs ir atkritumu apjoms, tas ir jāņem vērā,” saka Modris Bite. “Pagājušajā gadā Aizkrauklē un pagastā ir savākti 13,9 tūkstoši kubikmetru sadzīves atkritumu un 193 tonnas nestandarta atkritumu — veci dīvāni, ledusskapji un citas lietas. Nosakot maksu no dzīvokļa, ņēmām vērā pagājušajā gadā izvesto atkritumu daudzumu.”
Tikpat, cik lielajai kaimiņa ģimenei
Neapmierinātību ar jauno kārtību redakcijai izteikuši arī vairāki koknesieši. “Kāpēc man, pensionārei, kura dzīvo viena, jāmaksā tikpat, cik kaimiņam, kura dzīvoklī mīt pieci cilvēki? Vai šo kārtību nevar mainīt? Latvijas Radio raidījumā dzirdēju, ka varot,” viņa saka.
Kokneses novadā maksu no dzīvokļa piemēroja jau pagājušajā gadā, kad stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi. Uzņēmumā “Kokneses komunālie pakalpojumi” “Staburagu” informēja, ka maksa daudzdzīvokļu mājām ir atšķirīga, to aprēķināja, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un izvedamo atkritumu apjomu. Daudzdzīvokļu mājās maksa ar PVN ir vidēji 3,99 eiro no dzīvokļa. Ir arī mājas, kur maksa ir zemāka, piemēram, Vērenes ielā jāmaksā 1,46 eiro, bet “Kalnakrogā” — 1,67 eiro no dzīvokļa.
Īrniekiem neļauj
deklarēties
Ministru kabineta preses dienests savulaik grozījumus pamatoja ar argumentu, ka precīzu dzīvoklī mītošo skaitu nav iespējams noteikt. Daudziem pieder vairāki dzīvokļi, kuros nedzīvo ne to īpašnieks, ne kāds no ģimenes. Ne visi ir deklarēti, daudzi dzīvokļi tiek izīrēti, par to neziņojot ne Valsts ieņēmumu dienestam, ne pārvaldnieku informējot par reāli dzīvojošo cilvēku skaitu. Mājas pārvaldniekam par atkritumu izvešanu ir jāsamaksā neatkarīgi no tā, cik iedzīvotāju ir īstā vai viltus prombūtnē.
“Kad dabas resursu nodoklis bija mazs un atkritumus vēl veda uz Totēnu izgāztuvi, iedzīvotājus atkritumu apsaimniekošanas maksa neuztrauca. Taču tad, kad maksu būtiski palielināja, jo atkritumus sāka vest uz poligonu “Dziļā vāda”, daudzi aizkrauklieši piedeklarēja dzīvesvietu, piemēram, pie radiem laukos. Citi ir ārzemēs un savu dzīvokli vai pat vairākus dzīvokļus izīrē, bet īrniekiem tur deklarēties neatļauj. Patiesībā cilvēki atkritumus rada, bet par tiem neviens nemaksā,” saka Modris Bite. “Koknesē un Aizkrauklē ir dažādi atkritumu izvedēji un atšķirīgi tarifi, līdz ar to atšķiras arī maksa par kubikmetru.”
Kārtība nav obligāta
Kāpēc Aizkrauklē nav noteikta maksa katrai mājai, ņemot vērā izvedamo atkritumu apjomu un mājas iedzīvotāju skaitu? “Vairākas mājas izmanto vienu atkritumu laukumu, nav iespējams nodalīt, kurš cik lielu daudzumu uz katru konteineru aiznes,” saka Modris Bite. “Ja Aizkrauklē mēs gribētu katrai mājai precīzi noteikt izvesto atkritumu apjomu, pie katras mājas vajadzētu ierīkot konteineru laukumu un katram dzīvokļa īpašniekam iedot konteinera atslēgu, bet tas nav iespējams.”
Vai šo kārtību var mainīt un kāpēc “Lauma A” neorganizēja māju iedzīvotāju sapulces? “Šāda kārtība nav obligāta, bet mēs to nolēmām ieviest,” teic “Laumas A” vadītājs. “Mēs drīkstam piemērot šos Ministru kabineta noteikumus, ja mājas dzīvokļu īpašnieki nav nolēmuši citādi. Iedzīvotāji vēlas, lai kāds visu izdara viņu vietā, bet viņiem pašiem ir jāorganizē sapulces un par to jālemj. “Lauma A” viņiem neieteiks, pie kura friziera doties un kādu apģērbu pirkt, līdzīgi ir ar atkritumu apsaimniekošanu. Viņi var lemt par to paši. Iedzīvotājiem pašiem ir jāinteresējas arī par to, kādus noteikumus pieņem Ministru kabinets, par to bija informācija plašsaziņas līdzekļos.”
Ministru kabineta noteikumos teikts: “Noteikumi piemērojami līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.”
Ministru kabineta grozījumi paredz arī to, ka dzīvokļa iemītnieki, kas ir pagaidu prombūtnē vismaz septiņas dienas pēc kārtas, vairs nevar prasīt, lai netiktu aprēķināta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kanalizāciju un ūdens patēriņu, ja to dzīvoklī neuzskaita mērītāji.
Varbūt valstī labāk būtu noteikt atkritumu nodokli katram iedzīvotājam? “Tam negribētu piekrist,” saka Modris Bite. “Ideāli būtu, ja, iegādājoties preci iesaiņojumā, cilvēks jau samaksātu par iesaiņojuma izvešanu un apglabāšanu, bet tad rastos problēma, kurš atkritumus izvedīs un kā par to saņems samaksu. Tāds modelis būtu pārāk sarežģīts. Turklāt daļa cilvēku, kuri dzīvo laukos un kuriem ir sava saimniecība, lopi, atkritumus rada maz, jo visas organiskās vielas nonāk komposta kaudzē.” ◆
