Saeima trešdien otrajā lasījumā akceptēja Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumus.
Saeima trešdien otrajā lasījumā akceptēja Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem līdz 2009. gada 31. janvārim izveidotajām novadu pašvaldībām par katru tajā ietilpstošo pagastu vai pilsētu no valsts budžeta piešķirs 100 000 latu infrastruktūras attīstībai.
Ja izveidotais novads būs mazāks un neatbildīs valdības noteiktajiem teritorijas platības un iedzīvotāju skaita kritērijiem, tajā ietilpstošās pašvaldības katra saņems tikai 50000 latu. Atlikušo summu tām piešķirs tikai pēc lielāka novada izveides.
Likuma grozījumi noteiks, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu realizēs līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām.
Grozījumi arī noteiks, ka turpmāk par republikas pilsētu tiks uzskatīta apdzīvota vieta ar administratīvo teritoriju, kurā ir viena vietējā pašvaldība, kurā dzīvo ne mazāk kā 35000 pastāvīgo iedzīvotāju un kurā ir kompakta apbūve un attīstīta infrastruktūra. Līdz šim par šādu pilsētu uzskatīja pašvaldību ar 25000 iedzīvotāju.
Līdz ar to turpmāk Latvijā būs septiņas republikas pilsētas — Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Ventspils, bet uz republikas pilsētas statusu nevarēs pretendēt Jēkabpils un Valmiera.
Likumā ietverts jauns termins “apriņķis”, kas tiek definēts kā administratīvā teritorija, kurā ir novadi un republikas pilsētas. Apriņķu izveidošanu noteiks īpašs likums.
Ar grozījumiem tiek reglamentēta administratīvi teritoriālās reformas gaita. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) konsultēsies ar vietējām pašvaldībām un izstrādās vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, kuru apstiprinās Ministru kabinets.
Ministru kabinets līdz 2005. gada 31. decembrim noteiks finansējuma piešķiršanas kārtību un nosacījumus valsts atbalsta programmas novadu infrastruktūras attīstībai realizācijai. Līdz 2006. gada 1. jūli-
jam jāapstiprina administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, līdz 2008. gada 1. janvārim jāizdod administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumi, kā arī jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekti par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.
Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta apstiprināšanas, pamatojot ar vietējo pašvaldību lēmumiem, Ministru kabinets noteiks tādas novada administratīvās teritorijas, kurās apvienotās vietējās pašvaldības iekļaujas administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā noteiktajās attiecīgā novada robežās.
Stājoties spēkā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, ikgadējā valsts budžeta likumā noteiktā finansējuma apjomā Valsts zemes dienests sagatavos administratīvo teritoriju robežu aprakstus.
Stājoties spēkā administratīvi teritoriālo iedalījumu noteikumiem, vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009. gada 31. janvārim saskaņā ar administratīvi teritoriālo iedalījumu noteikumos paredzēto novadu teritoriālo dalījumu. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, par valsts piešķirtajiem finanšu līdzekļiem notiek vietējo pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošana, ievērojot publiskās apspriešanas rezultātus.
Likums arī nosaka, ka līdz vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas realizācijai apriņķa administratīvajā teritorijā ietilpst visas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kuras nav izveidojušās par novadiem vai kurām nav noteikts republikas pilsētas statuss.
