Finanšu ministrija nule izplatījusi ziņu, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šīgada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šīgada pirmo ceturksni, pieaudzis par 0,1 procentu, bet salīdzinājumā ar 2009. gada otro ceturksni samazinājies par 3%. Pie varas esošie jau pasteigušies paziņot, ka zemākais punkts ekonomikas lejupslīdē jau garām. Lasot tādas ziņas, šķiet, ka nekādas krīzes vairs nav, dzīve iet uz augšu, tikai nezin kāpēc to nejūtam.
Reālajā dzīvē viss ir citādi, un rozā brilles pirms vēlēšanām mēdz likt uz deguna vienīgi politiķi. Arī banku eksperti atzīst, ka publicētie dati par ekonomikas izaugsmi ir visai pretrunīgi, un, ja augšupeja arī ir, tā ir niecīga un pagaidām vēl īslaicīga. Vienīgais, ko šobrīd esam ieguvuši, — iemācījušies dzīvot taupīgāk un mazliet zaļāk. Šobrīd ir ražas novākšanas laiks. Iespējams, tieši tāpēc ekonomikā vērojams neliels uzlabojums. Lai gan ne visiem zemniekiem veicas. Daudziem zemkopjiem leišmalē pārlieku lielā mitruma dēļ vagās pūst kartupeļi, bet bargie negaisi veldrē noguldījuši labību. Tas nozīmē, ka visa gada darbs vienā mirklī var pazust, kā nebijis. Tuvojas rudens, būs jāsāk maksāt par apkuri, pieaugs rēķini par elektrību, bet pavasarī atkal būs jāsēj. Tam visam vajadzēs naudu, kuras nopelnīšanai izredzes ir visai nelielas. Daudzi cilvēki veido ziemai ne tikai pārtikas krājumus, bet pat cenšas nopirkt vairāk zāļu, jo ziemā tām varbūt nepietiks naudas. Arī ziņa, ka samazinājies bezdarbs, kaut kā nesaskan ar faktu, ka Īrijā atkal palielinājies iebraucēju skaits no Latvijas.
Skaitļu un faktu interpretācija visos laikos bijis varens ierocis tautas maldināšanai. Kaut arī dzīve turpina slīdēt uz leju, vienmēr taču var atrast veidu, kā ciparus “uzspodrināt”, un pietiek viena daudzsološa virsrak-sta, lai kāds naivumā sāktu aplaudēt.
