Valstī no jauna izsludināta ārkārtējā situācija. Bibliotēku darbā tas gan neko daudz nemaina — bibliotekāri strādā, lietotāji ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem var izmantot visus bibliotēkas pakalpojumus, bet lietotājiem bez tiem apmeklējums jāpiesaka iepriekš, kā arī jārezervē grāmatas. Maksimālais apmeklējuma laiks ir 15 minūtes, lietojam maskas, ievērojam pieļauto apmeklētāju skaitu un distanci. Papildus ir dezinfekcija, lai varētu justies droši. Klintaines bibliotēkā vienīgi pamainīts darbalaiks, piemērojot to apmeklētāju vajadzībām, kas aktīvāks ir dienas pirmajā pusē. Cenšos gan palīdzēt, ja ir kāds lūgums, arī pēc darba laika beigām.
Pandēmija neapšaubāmi mainījusi cilvēku ieradumus, arī attiecībā uz bibliotēku apmeklēšanu, lasīšanu, jo nenotiek pasākumi, jāievēro ierobežojumi, bet katrai vietai ir savas atšķirības. Kopš pandēmijas sākuma Klintaines pagasta bibliotēka piedāvā jaunu pakalpojumu — biblioauto: iedzīvotājiem pēc pieprasījuma tiek piegādātās pasūtītās grāmatas un periodiskie izdevumi līdz mājas durvīm. Šo pakalpojumu galvenokārt izmanto seniori, un tas ir vajadzīgs.
Ar nepacietību gaidām valsts un pašvaldības vienotā klientu pakalpojuma centra izveidi Klintaines pagasta bibliotēkā, jo šobrīd atsevišķu pakalpojumu nodrošināšana man ir ierobežota, piemēram, nevaru izprintēt Covid-19 sertifikātu, ja cilvēkam nav savas internetbankas vai e-paraksta. Bez atbalsta gan nevienu neatstāju, un atrodam risinājumu, bet centra izveide būtiski atvieglos ikdienu, lai atsevišķu jautājumu kārtošana būtu iespējama uz vietas. Ar kolēģi Vietalvas bibliotēkā jau 2020. gada rudenī apguvām mācību kursu, lai varētu strādāt vienotajā pakalpojumu centrā, un cerams, to drīz izveidos.
Šī ārkārtas situācija atšķiras no iepriekšējās. Pērn nebija vakcīnas, mēs daudz ko nezinājām par šo vīrusu un ko gaidīt. Tagad esam jau vairāk pieraduši, un liela daļa esam vakcinēti, kas ir kā papildu drošības spilvens. Savu tuvāko lokā neesmu izjutusi problēmu, ka varētu nevakcinēties. Tāpēc brīžam pārsteidz cilvēku domāšana, par ko nereti brīnās arī mani lasītāji — kā var nevakcinēties šajā situācijā? Ja mums sāp zobs, tad zobārstam uzticamies, bet Covid-19 vakcīnai nē. Turklāt esam jau potēti pret tik daudzām saslimšanām. Gan es, gan citi man zināmie cilvēki nevēlas saslimt, tāpēc vakcinējas un ievēro drošības noteikumus, jo nekad nevar paredzēt, kāda būs saskare ar vīrusu.
Arī pašvaldības struktūrās darbinieki vakcinējas, kas ir jādara, jo iedzīvotājiem jājūtas droši, apmeklējot iestādes. Domāju, ka valdības lēmums attiecībā uz iespēju strādāt publiskajā sektorā tikai ar sertifikātiem ir pareizs. Ja nevar citādāk pārliecināt, jāizmanto citas sviras. Acīmredzot cilvēki pārpratuši demokrātiju, domājot tikai par sevi. Apbrīnojami, ka nespeciālistu viedokļos ieklausās, bet zinātnei un medicīnai netic, katru pretargumentu uztverot kā vienīgo patiesību. Arī, kad ar Covid-19 saslima Valsts prezidents Egils Levits, bija tik daudz negāciju, un tas ir skumji. Mums katram var būt savs viedoklis par viņa darbu, bet ir jābūt elementārai pieklājībai. Var tikai apbrīnot, ko cilvēki raksta publiski. Protams, saslimst arī vakcinētie, bet tas tomēr nav tik smagi un arī vīrusa izplatība ir mazāka.
Jau vairākus mēnešus esam jaunajā Aizkraukles novadā. Esmu gandarīta, ka bibliotēku nozare ir viena no tām, kurai ir savs likums, un, pildot tā prasības, neviena reforma būtiski nemainīja bibliotēku darbu. Arī šī, jo Aizkraukles pilsētas bibliotēka turpina pildīt reģionālās bibliotēkas funkcijas, un pārējās — publiskās bibliotēkas funkcijas. Ļoti gaidām bibliotēku metodiķi. Citādāk darbs pašvaldībā turpinās, un, cik noprotams, vēl daudz jādara, lai pilnībā izveidotu novada struktūru. Ikdienā izjūtu, ka cilvēkiem trūkst informācijas, ko arī es nevaru sniegt, jo tās vienkārši nav. Iedzīvotāji gaida, ko apstiprinās Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītāja amatā, vai Klintaines pagastā būs pakalpojumu centra vadītājs? Uz trim Pļaviņu apvienības pagastiem ir viena pārvaldniece, un jau iepriekš teicām, ka tas ir par maz, jo grūti aptvert darbu kopumu, kur vēl domāt par attīstību. Šobrīd daudz kas balstās uz vietējiem entuziastiem, kuriem rūp savs pagasts, un katrs dara savu darbu, cik spēj. Ir lietas, ko gribētu arī Klintainē, bet pietrūkst laika un spēka. Priecājos, ka šobrīd, pēc ilgāka laika, varu turpināt vietējo iedzīvotāju dzīvesstāstu apkopojumu, kas ir viens no bibliotekāru darba pienākumiem — kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, ne tikai grāmatu un periodikas apmaiņa. Nupat tapusi izstāde-dzīvesstāsts “Ilgai Puķītei — 90”, kas būs skatāma visu novembri.
Pagājušajā nedēļā atzīmējām Valsts valodas dienu. Par latviešu valodas aktualitāti runāts ik pa laikam. Iespējams, atsevišķos valsts reģionos tā ir problēma, bet valsts vidienē, kur dzīvojam, noteikti nē. Mēs runājam savā dzimtajā valodā, izkopjam to, lasot arī grāmatas. Tikai demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda ir, un arī ģimenei valodas attīstībā ir liela nozīme. Tāpēc iesaistāmies un uzrunājam cilvēkus lasīšanas projektā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā”, uzrunājot visu paaudžu lasītājus. Gatavojamies arī Klintaines bibliotēkas 125 gadu jubilejai 22. oktobrī. Nekādi pasākumi nav plānoti, bet bibliotēkā būs izstāde un ievietota informācija datubāzes letonika.lv digitālajā kalendārā.
Kopš esmu beigusi pašvaldības deputātes darbu, arī man ir vairāk laika lasīšanai. Nesen novadniecei rakstniecei Mārai Svīrei bija jubileja, un ar interesi izlasīju viņas grāmatu “Bailes no dziļuma”. Pozitīvismu sniedz LTV1 jauniešu spēles raidījums “Lai top svētki!”, kur tik daudz var uzzināt par Dziesmu un deju svētkiem, un pagājušajā nedēļā tajā piedalījās arī mūziķe Kristīne Pāže, kura tagad ir klintainiete. Starp nebeidzamajām ziņām par kovidu tas ir kas ļoti labs, un šo raidījumu ik nedēļu gaidu kā svētkus. Kopā ar citiem skumstu par iemīļotā aktiera Gunta Skrastiņa aiziešanu aizsaulē. Viņa dziesmas un humors tuvs arī man. Tā ir vēl viena latviešu aktieru vēstures lappuse, ko aizveram. Šajās dienās mūžībā aizgāja arī latviešu diplomāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks Ojārs Ēriks Kalniņš, kurš vienmēr bijis Latvijas patriots. Tas vēlreiz apliecina, ka nekas nav mūžīgs, tāpēc jāpriecājas par dzīvi, neizniekojot to negācijās vai cīnoties pret to, kas palīdz to turpināt, piemēram, vakcīnu.
